Dīvaini... šonakt pamodos no sapņa, ka drausmīgi/ārprātīgi/izmisīgi skrienu...
tākā pa Šmerļa mežu, tākā pa kalnainu apvidu... pēdējiem spēkiem...
Pamodos, bet sirds sitas pilnīgi aritmiski... nekad tā nav bijis.
Izmērīju spiedienu - augšējais/apakšējais tuvu kopā.
Hmmm, uzvārīju, izdzēru tēju, pasēdēju, kā tas sirds skrējiens mitējās.
Aizgāju atkal gulēt. No rīta atkal izmērīju spiedienu, pulsu, viss ok.
Tā var būt, ka no sapņa tā sirds satrakojas???
Vai arī tas sapnis radās no tās trakojošās sirds?
Tagad nu domāju...