"Sirņiki"

[fiasko]

Aber manās mājās tikai biezpiena plāceņi un biezpiena bumbiņas, nekādi tur sirņiki!

[baaciens]

Aber manās mājās tikai biezpiena plāceņi un biezpiena bumbiņas, nekādi tur sirņiki!

Tas nebija latviešu tautības cilvēks, kas jautāja recepti. Viņš runāja savā dzimtajā. Ja būtu prasījis plāceņus vai bumbiņas, tad man būtu vieglāk, bet toč nespēju tajā brīdi atcerēties, kurš no veidiem tas ir.

[reno]

Dīvaini, mana mamma vispār necepa ne biezpiena plāceņus, ne pankūkas, kur nu vēl sirņikus. Aplaupīta bērnība

[Luīze]

No bērnības neatceros, ka mamma būtu biezpiena plācenīšus cepusi. Gatavoja garšīgi, bet šos konkrētos neatminos. Toties brīnišķīgus plācenīšus cepa mana tante laukos, kad tur pavadīju skolas brīvlaikus vasarā. Vecmamma slauca govis, taisīja biezpienu, bet pati ēst praktiski negatavoja. Kad tante mums ar māsīcu jautāja, ko mēs gribētu vakariņās, teicām, ka sirņikus - tā tos sauca Latgalē.
Plācenīši tantei izdevās stingri, bet ne cieti. Pēdējai porcijai uz pannas tika uzliets lauku krējums, kas kūstot veidoja burvīgu mērcīti. 
Pirms dažiem gadiem viesojos pie tantes, atcerējāmies senos laikus un plācenīšus. Kopš tante vairs netur govi, viņa arī vairs necep plācenīšus, jo no veikala biezpiena nesanāk tādi.....

[tuk]

Mums bērnībā mājās bija biezpiena plācenīši. Veikalā bija sirņiki.

[Nāra]

Vienmer cepu no jebkāda veikala biezpiena un sanāk. Visas sastāvdaļas pēc čuja. Galvenā fiška ir lai nepierauj pie pannas, plāceņiem vajag īpašas iemaņas, lai nenorauj virskārtu.
Reno, tad Tu esi retums, ja pankūkas Tev nav ceptas, tas pat šajos laikos ir bērnu tradicionālais  kārums. Ko tad Tu ēdi?  Gan jau ko smalku.

[reno]

Ēšana bija vienkārša, orientēta uz ātrumu un ērtību. Pankūkas mamma cepa, bet no biezpiena nē. Ja tā padomā, mums biezpiens vispār necik netika ēsts. Man pašai bērnībā/ jaunībā kategoriski negaršoja nekas skābs.

Kad sāku cept plāceņus (Masiļūnes grāmata!), pagāja laiciņš, kamēr piešāvos, lai nepierauj -padaudz taukvielu un lēna uguns

[tuk]

Mums mamma cepa arī kartupeļu pankūkas ar pievienotu biezpienu. Arī ļoti garšīgas. Kad tā padomāju, biezpienu ēdām ļoti daudz un visādos veidos, gandrīz katru dienu kādā ēdienreizē bija kas
no biezpiena - salds vai sāļš, silts vai auksts. Varbūt tādēļ visiem stipri kauli un atmiņa laba  

[reno]

Agdies -mums taču arī kartupeļu pankūkas netika ceptas!
Mamma nebija nekāda izdomas bagāta pavāre,bija dažas lieliskas zupas, brīvdienās -keksi, plātsmaizes. Patiesībā viss, ko var ātri pagatavot.Dažu labu ēdienu viņa (piedod, mammu!!) gatavoja diezgan negaršīgi piem. skābeņu zupa
Ar biezpienu vienīgais, ko atceros -ar sakapātu siļķi un cieti vārītu olu. Un biezpiena plātsmaize, bet tā arī nebija neko iecienīta, parasti ar āboliem vai drumstalām


Nu tā, aizbraucu prom no sirņikiem. Būs jāizcep.

[tuk]

Padlaikos vēl bija pončiki, biezpiena pončiki... Latviski virtuļi?  Pončiki, koržiki... kā koržiks ir latviski?, pat nezinu... tas gan nebija uz biezpiena bāzes, iespējams uz kefīra, maksāja 8 kapeikas.

[Samotrākes Nīke]

Koržiks tak bija riktīgi ciets. Nezinu, kas viņam bija iekšā, bet garšīgs gan.

[Nāra]

Es arī neesmu diža pavāre, bet katrs jau ir spiests cept un vārīt, kamēr ir bērni. Kartupeļu pankūkas ļoti garšo, bet sev vienai pērku veikalā. Biezpiena pončikus arī mājās vārīju, ak dies.  Tagad, mani pazīstot, neviens pat neticētu, ka pat tortes cepu 
Koržiki bij riktīgi labie, nupat Baltkrievijā redzēju, bet nenopirku, bail bij zobu vai vilties garšā
Bieezpiens ir mans nemīlulis no ēdieniem, skaidrā veidā neēdu.

[tuk]

Svaigi koržiki nebija cieti, bet tie pārsvarā visilgāk “aizstāvējās“. Kad cita nekā nebija, tad pirka tos
Saguglēju recepti, tomēr uz piena bāzes, ir arī versija ar biezpienu, būs kad jāpamēģina izcept.
Pončiki nekad nav cepti, no eļļā vārītajiem vārījām biezpiena bumbiņas visādiem klases saietiem,
kkā  tās bija topā