...un tad viņš iesprauda/rozi sarkano metos melnajos...

[Trix]

Vienā sarunā atcerējāmies, ka reiz bija nerātnā dziesma, kas ir pavisam rātna. Fragmentus atcerējāmies, bet visu ne, pat es ar savu varen plašo miskasti savos bēniņos.

Kam ir labāka atmiņa vai dziesmu kladīte?


.... un tad viņš uzkāpa
un tad viņš uzkāpa
uz manām baltajām
balles kurpītēm.

Un tad viņš iesprauda
un tad viņš iesprauda
rozi sarkano
matos melnajos (vai pogas caurumā?)

un tad tam nogāja
un tad tam nogāja
gar acīm vēstules,
mātes rakstītās

un nu tam nestāv vairs
un nu tam nestāv vairs
prātā vārdi tie,
mātes sacītie.


[Tikko rakstot, automātiski iznira pēdējie divi pantiņi, ko vakar neatcerējos ne sitama. Vai ir kāds, kas atceras pārējo? Sākumā kaut kam bija jābūt un, šķiet, beigās arī.]


P.S. Melodiju atceros ļoti aptuveni, man lāča nobradātās ausis. Ja kāds māk atrast audio vai notis, būtu vispār ideāli.


Paldies!

[Spārka]

Kāds robs manā izglītībā

[Amālija]

Pirmo reizi dzirdu.

[Luīze]

Es arī nezinu tādu dziesmu

[Trix]

Eh.... 
Tā cerēju uz kolektīvo saprātu...
Tad jāgaida, kad iznirs pati no aizmirstības.

Melodiju kaut kad mēģināšu uz klavierēm restaurēt (ar plus mīnus piecu nošu nobīdi )

[Minne]

Arī mani plašie bēniņi pat neievibrējas 

Mēs laikam baigi rātnas (šķīstas    ) esam bijušas

[kvadra]

Nu, ka ES, lielākais mūzikas profāns, nezinu, tas nav nekāds brīnums, bet ja nezin pat Spārka, kas vispār zina visu par visu, tad tā ir nu ļoooti mazpazīstama dziesma   

[lumbergs]

No tās pašas sērijas atceros gan, bet tā dziesma bija ar pidirallā,pidirallā. Vecmātei vaļā stāv pidirallā, pidirallā, uz galda bībele pidiridirallalā, vectēvam karājas.......pie sienas vijole..., ak vai, cik stīvi stāv......tā krekla apkakle......, un atkal nogāja......tā kāj no celiņa.

[kvadra]

Vot šitādu ar bībeli un pidirallā atceros gan 

[Trix]

Pidirallā ir cits gabals. Tam gan arī būs ļooti jāpadomā, vai atceros visu no sākuma līdz galam.
Es, zārkā gulēdams, pidirallā pidirallā,
Spļauj' griestos svilpodams, pidiridiridirallallā...