Sevis uzpildīśana

[Alstere]

Pagaidām izdodas sevi uzpildīt. Parasti.
Darbiņš, bet ne uz pilnu slodzi un kad gribas.
Otro gadu vissezonas peldēšanās. Uzlādē baterijas pamatīgi.
Pastaigas pa dabas takām un tāpat vien ar vīru, bērniem, mazbērniem. Ir varianti, liela ģimene.
Vedam mazbērnus dabā, uz kalna. Sniegs ir labs bonuss šajā situācijā.
Ļoti pietrūkst sporta klubs, mājās slinkums, lai gan iespēju daudz.
Uznājk jau reizēm besis, bet samērā ātri pāriet.

[reno]

Visi padomi par koncertiem un pastaigām ir tikai tāda lāpīšanās, pamata problēma jau nepazūd. Ko tas dotu, ja tagad izslēgtu telefonu un 3 dienas gulētu? Pēc tam būtu vēl daudz šausmīgāk.

Man pamata problēma ir, ka visnormālākais darbs pēkšņi var izrādīties par problēmu bumbu (kā pašlaik). Un tur nu nekādas pastaigas nelīdzēs. Tā drīzāk būtu tāda galvas iebāšana smiltīs (sniegā )


Tātad mans risinājums ir mest darbu pie malas

[Amālija]

Reno, ir iestăjies pļekănisms. Konkrětas problĕmas it kă nav. Vai arī ir daudz. Bet vienměr bijis. Pastaigas un daba mani spěj mazliet savākt. Dažreiz pamatìgi.
Katrs jau sevi pazīst puslīdz labi. Nu gandrīz.

[tuk]

Nav jēdzīgāk savāķīt preventīvi, ne nogaidīt līdz iestājas tas "pļekānisms"? 

[Amālija]

Es pat nezinu, ko atbildět 

[kvadra]

Kādreiz vienkārši ir visa kā par daudz. Nogurums. Es to saucu par asfalta ruļļa sindromu - to sajūtu, kad tu dari, dari, dari, skrien, skrien, bet šis tev brauc kā braucis no pakaļas un draud uzbraukt uz papēžiem...

[kvadra]

Nav jēdzīgāk savāķīt preventīvi, ne nogaidīt līdz iestājas tas "pļekānisms"? 

Kamēr jumts netek, tikmēr jau nedomā, ka šis varētu būt caurs ticis.

[tuk]

Kamēr jumts netek, tikmēr jau nedomā, ka šis varētu būt caurs ticis.

Zināmā vecumā jau sevi daudzmaz pazīsti, kas un kā, cik vari celt, cik nest... kāda loģistika jau ieviešas, ja kāds ekstrēms, tad citādi, katrs var nobrukt. Bet tad ir konkrēts cēlonis.

[Bobs]

Esmu iemācījies vienu gudrību. Tad, kad sajūtos labi un laimīgs, es šai sajūtai apzināti pievēršos, pieķeros, izbaudot to kā vien iespējams, ar visu savu būtību. Tas pirmkārt dod apziņai šo laimes sajūtas atmiņu un otrkārt tad šai sajūtai ir ilgāka inerce un tā nāk līdzi.
Otra lieta - cik iespējams, deletēju tās lietas un izvairos no tādām situācijām, kas dod negāciju sajūtu. Jo arī tā velkas līdzi. Nelasu to, ko nevajag lasīt, ignorēju to, ko jāignorē. Ar to kopsummā iegūstu pozitīvo sajūtu pārsvaru pār negatīvajām.

[Amālija]

Laikam esmu primitīvs cilvěks. Emocionălie kritieni, lidojumi. Maz prognozějami. Un man nevajag skatīties sliktas ziņas, pietiek, ja es ieskatos sevī.

[tuk]

Tie emocionālie kritieni nav kkas ar veselību saistīts? Kkam bija raksturīgas tādas krasas svārstības, tik neatceros kam pie simptomiem lasīts.

[Amālija]

Kas to lai zina. It kā ně. Es tāda esmu. Es vismaz tā domāju.

[tuk]

Tad jau viss labi. Domāju, ka pēkšņi tas viss uzradies, ka bačas tukšas.