vīzija par dzīvi ar covid pēc 20 gadiem

[Spārka]

Netipiski sev, neskatījos, nelasīju. Tikai piebildīšu no epidēmiju/pandēmiju vēstures. Tās visas pāriet ātrāk un ne visai atstāj sekas un 20 gadiem, ja nu iedzīvotāju ataudzes ziņā tikai.

[Mangusts]

Man kaut kā arī šķiet, ka visai ilgi esam dzīvojuši relatīvi mierīgi, paļaujoties uz šodienas medicīnas iespējām, iluzoru visvarēšanu. Tāpēc tagad tāds neliels šoks. Pirms gadiem 150-200 tā būtu ikdienišķa situācija, vismaz tuvu tam

[kvadra]

Vienalga ar grūtībām stādos priekšā tūrismu šodien. Ļotenes nelido, vai, ja šodien vēl lido turp,  nav zināms, vai lidos arī rīt atpakaļ. . Pat ja ceļo ar autobusu, nevar būt drošs, ka neaizklapē ciet kādu robežu, kā pavasarī Polija izdarīja... Pašizolācija mūsu galā, tajā otrā arī kādas savas prasības... Ja nu vienīgi ar helikopteru uz Vatikānu varētu aizlidot 

[kvadra]

Pirms 200 gadiem viss būtu, tā teikt, Dieva rokā, nekādas ārkārtas situācijas un SPKC 

[olgucis]

  droši vien tikai šai pus žoga... ja tas ģimenes burbulis vēlēsies atvilkt elpu tai pus robežas, dabūs atsēdēt savas likumīgas 14 dienas... Kaut gan atkal... it kā ārkārtas situācija, vienalga jāsēž