Man vienmēr likās, ka kaut kas nav kārtībā - nu nevar būt viena zupa tik pretīga, ka vienotā korī sauc fui, pē.
Dārzeņus -burkāni, zirņi, puķkāposti, kartupeļi var arī galviņkāpostus, bet tos gan pašās beigās, jo jauni ir zibenīgi gatavi - vāra ūdenī, bet man liekas, ka es vāru kubiņa buljonā. Uzmanīgi, lai nepārvārās.
Garšvielas -pipari, diļļu un pētersīļu kāti, tos beigās izmakšķerē ārā.
Kad gatavs, pielej pienu un pieliek sviestu.
Par siļķi -es lieku klāt gabaliņus beigās un pāris minūtes pavāru. Siļķe parastā, marinēta eļļā.
Var jau likt klāt arī kārtīgi sacepinātus "circeņus" -cauraudzi strēmelītēs. Siļķe dod pikantāku garšu, bet, pavārīta pienā, nemaz tik siļķaina nav.
Burkānus lieku klāt minimāli, man nepatīk tā saldenā garšā. Ķiploks gan var būt.
Man jau liekas, ka riebumu izraisa, ja zupai ir tā pliekani saldenā garša un vēl plēve pa virsu