Šodien, pēc ilgākas neapmierinātības izbaudīšanas, es atkal saskaros ar neiecietību. Un ne jau tāpēc ka cilvēks gribēja būt neiecietīgs, bet pavisam nejaušām es biju pēdējais piliens gan jau ilgi krātā kausā. Ziniet tā gadās, ka visi ir skarbi, bet nekas nenotiek un tad kad tu esi - blākšs, un pļurkšs! Un nav jau tā ka tu izdarīji, ko īpašu, bet nu nepatīkami bez gala! Un nav pat īsti ko vainot, - tu izdarīji to ko tu izdarīji, un notika tas, kas notika. Bet ko te tik dzejiski ...Es kategoriski atbalstu vārda brīvību un sapere aude principu! Ja kādam nepatīk, atvainojiet piedodiet, bet šī, interneta vide, ir īsta vieta, kur to atļauties un realizēt, protams, saprata robežās, bez lamām un citiem izglītotas personas necienīgām izpausmēm. Tāpēc ja kāda jūtas tik trausla, ka viņai var nodarīt pāri, esiet pāšsaudzējošas un ja redzat mani, atturieties no personiskās dzīves atklāšanas - to varēsiet darīt, kad būsiet stiprākas! Esiet sapratīgas, un saudzējiet sevi!
