Esmu gājusi ap dārzu čūsku vārdus skaitīdama. Palīdzēja.
Bet IMHO tas ir tajā pašā kategorijā kur sāls kaimiņienes durvju priekšā (ko neesmu darījusi).
Jautājums – kas tad īsti ir maģija. Harijs Poters ar zizli? Nu, to, domājams, šeit neviens nepiekopj un vai vispār kāds piekopj vēl ir liels jautājums. Vudu lelle ir maģija, tikai ne mūsējā. Ir cilvēki, kas ar to strādā. Tā jau ir ne tikai "lelle ar adatiņām", lelle tiek īpaši taisīta ietekmējamajam cilvēkam, ir rituāls, kā tiek veikta ietekmēšana. Cilvēks, kas nemāk, bet darbojas, dabū atsitienu.
Tās lelles, ko var nopirkt veikalā, ir tikai lelles.
Lielākā daļa pārējā ir tajā pašā durpriekšas sāls kategorijā. Adata virs durvīm pret sliktiem cilvēkiem, pakavs laimei, sakrustoti pirksti un piga kabatā. Turpat visas sadedzinātās vēlmes, kurpes mešana pār plecu Vecgada vakarā. Apvārdots sāls un ūdens, krustcelēs dedzināta zivs, sarkans diedziņš ap roku un nospļaušanās pēr plecu.
Turpat arī uz citiem vērstais ļaunums – kapu smiltis, adatas zem sliekšņa un pārējais. Lāsti reāli strādā, ja ir uzlicis zinātājs, vai no sirds pielicis vārdu cilvēks, kurš nezina savas spējas, bet viņam tās ir.
Starp māņticību un burvestību [senajā nozīmē – veikt darbību vai teikt vārdus, lai panāktu kaut ko, kas nav ar prātu un 3 dimensijām izskaidrojams] robežas nav. Cik kurš tic un saprot, cik kurš nesaprot un ir nepieņemošs. Visbiežāk par māņticību izsakās cietie cilvēki – kas ne redz, ne jūt ārpus 5 maņām, kuras piemīt ķermenim. Tie, kuri jūt vairāk (tostarp jūt veļu pasauli, piemēram), par māņticību nenosauks praktiski neko. Jo [piemēram] viņam konkrēti vārdi un rīcība izsauks viesi no viņsaules, tāpēc viņš tos neizteiks, bet nejūtošais to nosauks par māņticību, jo viņš var runāt vai nerunāt, to atnākušo veli nesajutīs.Tātad tas jūtīgais muld un ir vienkārši māņticīgs, jo ES neko nejūtu. Ļoti izteikta agresija pret citādi jūtošajiem un domājošajiem, diemžēl, ir attīstījusies un attīstīta. Žēl.
Māņticība IMHO ir bailes no tā, ko tu nesaproti. Primitīvās ciltis baidījās no uguns, jo tā radās ar šausmīgu blīkšķi (pērkons) un nesa postu (nodedzināja mežu). Vai ieaudzināti aizspriedumi. Tajā skaitā nekāpt ar kreiso kāju no gultas un griezties atpakaļ, ja melns kaķis šķērso ceļu. Ja šādi uzstādījumi tiek iestādīti bērnībā, tiem ir liels spēks. Jo cilvēks ir pēc būtības piesardzīga būtne – kaut kā ir jāizdzīvo, tas ir zemapziņā.
"Ja saule izlīdīs no mākoņa, tad būs labi" vai "ja pirmais no veikala iznāks vīrietis, tad man veiksies" ir sevis programmēšana. Arī darbojas. Tāpat kā tie brīnumainie izveseļošanās gadījumi, kad ārsti plāta rokas, jo pacientam bija jābūt zem zemes pēc pāris mēnešiem, bet viņš skraida apkārt jau piekto gadu.
Eksperimenti par skaņas ietekmi, ir veikti daudz. Kaut vai elementārais – divas telpas ar vienādiem apstākļiem, bet vienā telpā augus slavē un atskaņo klasisko mūziku, otrā – lamā un atskaņo smago roku*, rezultātā pirmajā augi aug un zaļo, otrajā – nīkuļo. Neizskaidrojami, un vienmēr rezultāts tiek novelts uz "tātad tomēr kaut kas nebija vienādi, jo tā nevar būt". Skat. rindkopu par citādā noliegšanu, jo "es to nesaprotu".
Bet tas ir no tā paša plauktiņa kur [buram]vārdi. Vārdi ir pazīstami izsenis. Ne velti to zinātāji metodiski tika iznīcināti pie visām varām – cilvēkiem nedrīkst būt spēks.
____
* Smagais roks arī ir dažāds, un ne obligāti negatīvs. Tam pašam Mensonam ir dziesmas, kas ir ar pozitīvu skanējumu, bet citas ir ļoti "melnas".
