spoguļi

[Afrora]

pēdējās ekstarsensu cīņās viena dalībniece ar spoguli strādāja un arī teica, ka spogulis kā portāls

[mellene88]

piekrītu raganas teiktajam, par skaidrojumu.
Par cik es pati esmu no nejūtīgajiem(nestrada uz mani nekadas smalkās vibrācijas, neko nedzirdu, ,nejūtu) tad man atliek pieņemt to, kam ticu un kam neticu ,to ignorēt.
pa lielai daļai viss tik tiešām ir galvās. Bet, par cik es nenoliedzu nedz paralēlo pasauļu esamību nedz, reinkarnaciju ,nedz Dieva esību ..tad ..es tomēr tās lietas dikti respektēju un speshel nevienu nekaitinu
redz, tie visi ticējumi pa lielam darbojas ka programmas... bērnībā tiek iestāstīts, ka melns kakjis parskrienot par celju ir slikti... tam kas tam tic, varbuut arii notiek kas slikts... un ja notiek ,vainots tiek kakjis...
ja netic pasmejas un nekas nenotiek... tadā garā.
par tiem spoguļiem un klāšanu...es neko daudz nezinu,un muusu dzimtā tādu ticīgo un dažādu pesteļu(vectēva teiciens) piekopēju nebija... nekas, nekad netika aizklāts... nevienam nekas nenotika...
savukārt vīra rados dziļā latgalē omg..kas ticējumu un kas pesteļu !!!!

[mellene88]

Afrora... ja es piekriitu,ka ir portals un ceļš uz kkurieni... bet ne visiem tas ceļš pieejams..
protams nevajag lieki eksperimentēt un izaicinat...

es,pirmo reiz saskaros ar tiešu nāves gadījumu savos 30+ gados... nomira tante,mēs ar mammu bijam klāt... un man bija nepārprotami skaidrs, ka jāver vaļā durvis,logi.. es nevarēju izskaidrot kadēl, bet es zināju un jutu, ka tā vajag.
tas bija samērā dīvaini, jo dziivoklis riigas centrā podjezda durves uz visām pusēm, tantei logi gadiem vaļā nevērti..bet es to visu rāvu vaļā..labi ka mmami neradās jautajumi- ko es plosos, jo skaidrojuma man nebuutu
par spoguljiem man tobrīd bija vienalga... tie laikam bija dumji padomjlaiku spogulji )
tie vēl tagad ir manā dzīvesvietā un uzvedas gaužam rātni

[lumbergs]

man mamma nomira istabā , spoguļus neklāju , atvēru logu , tik nejautājiet kāpēc , pati nezinu.

[ragana]

Mani pirmie redzējumi bija agrā bērnībā. Tad ilgu laiku bija miers, tagad ik pa laikam, pat ar skaņas efektiem. 
Kad nomira vīra mamma, taisni bija vismaz 15 gadu miera periods, kad par tādām lietām vispār nedomāju. Logu atvēru pilnīgi bez poņas, kādēļ. "Jautrība" sākās tad, kad mamma bija aizvesta un es uzrīkoju dzīvoklī tīrīšanu. Tad gan lielais padomju laika televizors slēdzās ārā (tur vis nebija nekādi sensori, bet kloķis, kuru pat bija grūti pagriezt), šņāca, svītras pa ekrānu, gan "nelaida" mani pa durvīm iekšā, kad nācu atpakaļ no miskastes, gan birstei kāts nolūza bez iemesla.
Spoguli gan toreiz neklāju ciet, bet kaut kā bija baisi viņam iet garām. Pēc tam ilgi bija grūti tajā dzīvoklī ieiet.

[Nāra]

Spoguļus bēru mājā tur aizklātus, kamēr bēres un mielasts ir garām, tāds novērojums.