čības

[Mango]

Un ko līdz klāta gulta, ja tāda grīda...

[Kalniņa]

Čības jānēsā, ja nav paklāja, man visur paklāji, tad nu čības nevajag, vajag tikai vannas istabā. Ciest nevaru plikas grīdas, tāda īpatnība. Par ciemiņu čībām ir viedoklis tikai no ciemiņa skatpunkta, jo savā mājā viesības nekad nerīkoju, arī pasēdēšanas tikai kafejnīcās vai pirtiņās. Kā viesis nevaru iedomāties, ka ziemā vai rudenī lumpačotu pa saimnieka māju zābakos. Tad vienmēr paņemu līdzi balettipa kurpes, kas arī nebojās parketu vai kādu citu segumu.

[Kikamora]

Mājās staigāju čībās, jo salst kājas. Ciemiņiem ļauju izvēlēties - ja grib, lai paliek ielas apavos, ja grib, lai velk nost (čības arī varu piešķirt). Ciemos labprāt palieku ielas apavos (izņēmums - ja ir uz ilgāku laiku paredzēts uzkavēties un mājās ir bērni - tas nozīmē, ka būs plosīšanās pa bērnistabu un tur ar ielas apaviem negribas līst), bet varu arī ar zeķēm, no čībām parasti atsakos.

[Kalniņa]

Tomēr nesaprotu - ziemā cilvēks ierodas ziemas zābakos un visu vakaru tajos sēž - tā sanāk, ja sakāt, ka nekad neliekat novilkt.

[Kikamora]

Tomēr nesaprotu - ziemā cilvēks ierodas ziemas zābakos un visu vakaru tajos sēž - tā sanāk, ja sakāt, ka nekad neliekat novilkt.

Bet ja cilvēkam tā ir ērti? Kāpēc nē? Nav jau mazs bērns, kuram var kaut ko likt vai nelikt darīt.

Nē, es pieņemu, ka ir mājas, kur tiešām ir pieņemts staigāt tikai čībās. Bet tad parasti saimniekiem ir sagatavotas speciālas "viesu čības".  Diezgan briesmīgs liekas variants - "nu, nāciet iekšā, velciet apavus nost, tūlīt sameklēsim čībiņas... Tā, redz kur vecmāmiņa iedos savas.... Vīriņ, velc nost čības, iedod ciemiņiem... Nu, un te vēl vienas vecas (bet tu neuztraucies, tīras, nav kaķu sačurātas), ko var uzvilkt... "

[kvadra]

Vot nesaprotu, kā jūs tā svešā dzīvoklī slājat iekšā ar saviem netīriem ielas apaviem un dubļainiem zābakiem? Tīrā istabā un ja vēl pa paklāju?! Un labprāt ļaujat citiem to darīt pie sevis, jo "cilvēkam tā ir ērti"?

[Spārka]

Kad man bija visas istabas tepiķos, bija krājumos "ciemiņu čības". Bet, teikšu jums, nu i nafig tos paklājus.

[Kikamora]

Nu, nav jau tā, ka vienkārši tāpat "slāj svešā dzīvoklī ar dubļainiem zābakiem"   . Parasti jau mājas saimnieks izrāda savas vēlmes attiecībā uz ciemiņu apaviem. Es, piemēram, uzreiz saku - apavus varat nost nevilkt, bet, ja gribat, velciet. lieku čību man nav, bet varu piedāvāt vilnas zeķes, lai kājas nesalst - mums ir ļoti aukstas grīdas.  Ja aizejot ciemos, mājas saimnieks uzreiz saka - nāciet iekšā, velciet nost apavus - tātad šajā mājā tā ir pieņemts - tad nav variantu, velkam nost (bet no citu "iesildītām" čībām gan atsakos).

P.S. Cenšos atcerēties, vai kādam no tiem, pie kā esmu ciemojusies, ir paklāji mājās.... Nea, nevienam nav... Plikas grīdas.

[Broms]

Kaut kā ir tā, ka visi ciemiņi, neko nejautājot, ienākot novelk ielas apavus.

Draugiem, piedāvājot čības, saku : še, uzvelc, lai nenosmērētu grīdu.
Es visiem tā saku, ja jau reiz ir nokļuvuši pār mūsu slieksni
Mūsējiem ar humora izjūtu viss ir ok

[Lilith]

Jua no bērnības ciest nevaru čības. Staigāju basām kājām. Pat, ja uzvelku, tad pēc kāda laika attopos, ka čibas kaut kur atstātas
Kad galīgi auksts, tad velku vecmammas adītās vilnas zeķes. Baigi gan uzpasēju lai nesasmērējas utt, jo īpaši mīļas.

[Minne]

Kaut ko par čībām jau ierakstīju citā tēmā.

Man nav čību, staigāju jēzeņtipa apavos. Vienmēr atnākot, aizejot nomainu apavus.

Ciemos vienmēr pieklājīgi velku nost, bet, ja saimnieki saka, ka nav obligāti, ar prieku atstāju. No ciemiņčībām vienmēr atsakos - kas zina, kas pirms manis vilcis? Ņemu tikai, ja jaunas.