-tas būtu īstais virsraksts, ja jau ar 2 bruņrupučiem pietika visai Liepājai .
Vienvārdsakot -mūsu mežā jau desmitiem gadu dzīvo lapsas, un redzētas tiek ik pa laikam, bet vienmēr pa vienam. Pagājušonakti ap vieniem skatos -mierīgā riksītī aizdrasē tāda tieva, gara pa ielas vidu, viss smuki apgaismots, labi var redzēt.
Pēc kādas stundas, ejot gulēt pieeju pie loga -rikšo atpakaļ -bet tāda ducīga. Piestāj tieši pie mūsu vārtiem -un rikšo otra, tā tievā!
Un tad sekoja vesels stāsts -abas tā kā aprunājās -tu skrien, es te mazliet uzkavēšos -un tievā prom, bet ducīgā kādas minūtes noskatījās pakaļ, tad apsēdās! pasēdēja, atpūtās. Pēc brīža tā pastīvi piecēlās, likās, ka ar 1 ķepu tā kā klibo mazliet, un arī aizrikšoja.Tas viss tieši pretim logam, zem lielās ielas lampas.
Interesanti, ka viņas vienmēr iet pa vienu maršrutu -nogriežas no ielas uz neapdzīvoto mājas pagalmu.
