Manuprāt, lai ieliktu kategorijā pamest necienīgi, pietiek ar to, ka no dzīves vienkārši pazūd, nedodot nekādu ziņu, kaut vai piezvanot un pasakot: čau, bet laikam mums nebūs pa ceļam, un tu no citiem uzzini, ka jā uzradusies cita, un patiesībā pat citi nav vajadzīgi, jo abi vienā sabiedrībā apgrozāties... Studiju gadu pieredze. Bet nē dzivi tas nesagrāva, lai gan paskumu, taču vairāk par faktu, ka šādi, bez viena vārda. Aizvainojums, ka bija tik nožēlojamās domās par mani - t.i. nobijās no puņķiem asarām un histērijas. Turklāt, no paša attiecību sākuma zināju, ka tas nav man, puisis pats lipa klāt, tad nu šķita - varēja arī zolīdi arī atlipt.
Sanāca gari, bet kopsavilkums: tas bija necienīgi ne tikai pret mani, bet arī pret pašu - parādīja paša gļēvumu.
