''LOK prezidents: Mums nav par ko uztraukties un kaunēties''
Šīs spēles vairāk par visām citām uzskatāmi parādīja, kā finanses dīda sportu. No sportistu izvēles - tā nu būtu pusbēda. Vairāk vai mazāk tomēr izraudzīti labākie. Savulaik pati pametu sportu, jo pieriebās variants "tu sporto un meklē sev sponsorus, MĒS tad paskatīsimies, kur TO naudu likt un KAS tev brauks līdzi uz sacīkstēm.'' Nedomāju, ka kaut kas pēdējā laikā dramatiski mainījies. Kā var būt, ka valsts akreditē milzumu žurnalistiešu, bet nevar nopirkt raidlaiku sporta veidos, kur startē šīs valsts sportisti? Kā var būt, ka tiem pārdesmit sportistiem neaizbrauc līdzi treneri, bet sporta funkcionāriem vieta vienmēr atrodās? Kā man riebjas studijas komentatori - stundām pļurkst baltu mīklu. Mani šie atgremojumi neinteresē nemaz, man ir savas domas un savs viedoklis, man nevajag valodā un prātā nabago tervelējumus.
Vāciešu žurlanistieši neko labāki nav - kā tikko vācu sportisti zaudē, tā momentā pārslēdzas uz visai interesanto galda tenisu vai badmintonu. Par interesantumu liecina tukšās tribīnes fonā.
Un visbeidzot - mazs punktiņš uz i - medaļu skaita sadalījums, kur no pirmajām rindām pazudusi ASV, Vācija, Francija, Krievija, Japāna. Jautri.
