Par tām sabiedriskajām aktivitātēm - es tajās nevaru noturēties. Nu, piem., jogā, valodu kursos, korī (it kā tas man pat patīk). Sākumā, jā, pacēlums, nu tik būs, nu tik darīšu, pēc 4 reizēm atmetu ar roku, neaizeju, priekš kam man tas viss. Tas, ko man gribas konstanti visu laiku, ir ierakties kādā alā, iebāzt galvu smiltīs kā strausam, neko nedzirdēt, neko neredzēt, ne iekš kā neiedziļināties, nedomāt, un tā kādu laiku pabūt pilnīgi amorfā stāvoklī.