Var atbildēt gan mediķi, kuriem tā, iespējams, ir ikdiena, gan arī tie, kuriem tas tā nav. Ja ir kāds, kurš to ir redzējis vairākas/daudzas reizes, tad tādu atbildi tomēr gribētos dzirdēt.
Atmetam emocijas, - ja kādam ir smagi uz šo atbildēt, tad nesāpiniet sevi un neiedziļinieties. Pieejam pragmatiski, - nemirstīgu cilvēku pagaidām nav, un katram tas brīdis pienāk ...
Jautājums ir pavisam vienkāršs. Esmu dzirdējis, ka īsi pirms nāves cilvēkam, vēl pie samaņas esot, ir periods, kad viņš savā apziņā, runā un rīcībā (?) it kā svārstās starp šo dzīvi un to, kas būs pēc tam. Brīžam runā it kā sakarīgi, brīžam - par lietām kuras šķiet neloģiskas, utt. Biju dienestā, kad nomira vecmamma. Vēlāk māsa stāstīja, ka kādas divas dienas viņa nav atpazinusi pat savus tuvākos ... Pēc diezgan smagas autokatastrofas šadu lietu pirms ātro ierašanās novēroju puisim, kurš auto bija saņēmis smagāko triecienu. Viņš nenomira, - izglāba, lai arī palika bez liesas ...
Sakiet, vai esat kādreiz bijuši blakus cilvēkam, kurš mirst? Vai augstākredzamais apgalvojums par svārstību fāzi ir atbilstošs jūsu pieredzei? Tatad, - tēma par jūsu pieredzi saistībā ar nāves procesu. Tiem, kuriem ir pieredze, bet nav aizspriedumu šai sakarā.
