Jaunākais dēls studēja Ķīnā. Saņēma bakalauru,atgriezās mājās.Piedāvāja palikt maģistratūrā,bet atteica,ka drusku iepauzēšot un iepazīšot reālo darba vidi.

Studēja ekonomiku ar loģistikas piesitienu .Piecu gadu laikā apguva arī ķīniešu valodu, un mazākā apmērā-korejiešu.
Kādēļ Ķīna? Pēc videnes īsti nezināja ko studēt, kompānijaspēc, iestājās Stradiņos kaut kādās tur komunikācijās-izturēja pusgadu. Esot tāds bulšits un tukšu salmu kulšana. Puikam padodas valodas,un loģistika tāda perspektīva profesija.Nu un mans mātes čujs,ka viņš ir"jāpalaiž" labi tālu..... pirmais pusgads bija traks- Ziemīšos abi skaipā apraudājāmies...
Kādi iegūtie plusi-puiks iemācījās patstāvīgi dzīvot. Integrēties pilnīgi atšķirīgā vidē. Valodas. Un pats galvenais-MĀCĪTIES!!! Tur tas ir nopietni un pat vairāk kā nopietni!

Nu , un atziņa,ka nekur nav tik labi,kā mājās!
Kā viņam veicās ar darba meklējumiem atgriežoties Latvijā- ir cits stāsts...