O, "Lampu drudzis", es arii atceros to izraadi. Radzinja un Dumpis, taa bija viena nepaartraukta smieshanaas, nekad nevienaa citaa izraadee taa neesmu smeejusies. Aa, veel bija taada "Atbriivosimies jau shovakar" Jaunatnes teaatrii, tur arii smeejos. Domaaju, ka varbuut tas taapeec, ka tajaa laikaa biju padsmitniece, un tad jau atliek tikai ar pirkstu paraadiit, lai sasmietos. Bet juus arii te pieminat to izraadi, kas likusi smieties liidz asaraam. Un kaadaa intervijaa Indra Roga arii kaut kaadaa sakaraa atcereejaas sho izraadi, kuru vinja jauniibaa skatiijusies un smeejusies liidz bezspeekam. Un Radzinja tur bija izcila, citus taa neatceros, bet vinja tur bija priima. Dumpis, manupraat, tur speeleeja galveno rezhisoru vai direktoru, un vinju saspeele tur bija nepaarspeejama.
Par to smieshanos. Man ir taada draudzene, nenormaali komplekshains cilveeks. Agraak biezhi kopaa gaajaam uz teaatri, vinja neatljaujas skalji smieties, bet aiztur smieklus un kaut kaa uz iekshu taa kaa seec. Tad veel ar elkoni bakstiija mani, ja es taa paskaljaak iesmeejos. Man liekas, tas ir trakaak nekaa vienkaarshi smieties, ja gribas. Man citu smiekli netraucee, ja, protams, tie nav nevietaa un nav kaut kaada stulba zviegshana.