par skolu un izglītību

[reno]

https://satori.lv/article/tavs-prats-ir-loti-loti-loti-noguris

Man atmiņas par skolu un mācīšanos  nav nekādas priecīgās. Mūžīgais stress par mājasdarbiem, izsaukšanu, kontroldarbiem.Man liekas, ka skolā bērni priecājas tikai par starpbrīžiem un kopābūšanu. Pat fizkultūrā jautras bija tikai stafetes

[Emīlija]

Es tādu baigo stresu no mācīsanās neatceros, man viss viegli nāca, izņemot, ja skolotājs bij nepraša un spēja iedvest riebumu pret mācāmo priekšmetu. Lai cik dīvaini, man ģeogrāfija skolā riebās un "nepadevās". Un zīmēšana bij nesaprotama, savukārt rasēsana - gandrīz mīļākais prieksmets, tāpat kā algebra.

[Spārka]

Reno, paldies par linku!
Viens no retajiem gadījumiem, kad autoram ir gan paša pieredze, gan teorētiskās zināšanas.

[Amālija]

Stresa nebija. Klases biedri normăli. Skolotāji visădi, bet baiļu nebija. Padevās priekśmeti, kurus pasniedza skolotăji, kuri patika. Tāpěc esmu glupa ķìmijă, angļu valodă, fizikă.

[tuk]

Es ar nekādas pārākās šausmas neatceros. Vienīgi nedaudz garlaicību, jo koncentrēšanās bija uz tiem, kuriem grūtības vai slinkums. Tos biežāk izsauca, ar tiem arī ņēmās. Labinieki vaļojās savā nodabā.

[kvadra]

Mani ir jau... stipri padaudz gadu, bet joprojām katru pirmo septembri esmu pārlaimīga, ka man nav jāiet uz skolu. Man skola riebās, neskatoties uz to, ka biju klases sekmīgākā skolniece un mācības nekad netika problēmas sagādājušas. Videnē daudz bastoju, pati izlemjot, kuras dienas skolā jābūt, jo kontroldarbi jānodod,  un kuras, tukši atsēžamās, var mierīgi izlaist. Klases audzinātāja mani par kavējumiem audzināja i ar labu, i ar ļaunu, bet neko jau tā īsti padarīt nevarēja, jo mācījos labi, pa olimpiādēm staigāju.