Vientulība - pieķeršanas mehaniskām un virtuālām lietām

[Camma]

Var runāt ar ko vien gribās, kaut ar kurpēm. Daži vīrieši mīļi parunājas ar savu ''draudziņu''. T.i., uzrunā un apjautājas, kā jūtās. Nu, rituāls, nozīmīguma apliecinājums.
Kā lai neaprunājas ar kaķi, suni, kāmi, gotiņu savā kūtī?
Kad kaut kas nepadodas, saku ''ak, tu, maitasgabals!'' un tas nebūt nenozīmē, ka iedomājos, ka tas tehnikas brīnums vai auduma gabaliņš mani sadzirdēs un tūlīt labosies.
Ko nozīmē vientulība? Tikai to, ka cilvēks nav atradis vai nemaz nav meklējis kādu, ar ko dalīties savos pārdzīvojumos. Ir tādi, kuriem nevajag plarkšķēt ar otru cilvēku, vismaz ar pazīstamu - nē. Šajā ziņā es būtu pilnīgā frustrācijā, ja vajadzētu iet grēkus sūdzēt. Dievs un priesteri ir pilnībā pasargāti no manām domām!
Starp citu, iedomājos, ka nets kā reiz daudziem aizvieto biktskrēslu. Un tā varbūt ir labāk, jo var saņemt kā nopēlumu, tā arī daudz labu padomu un arī uzslavas, ko no dieva kalpiem nesagaidīsi (ā, ja nu tikai uzdevumu 500x noskaitīt ''Mūsu tēvs'' vai citu peršu).

[olgucis]

Mans domāt, ja cilvēks ir vientuļš un šam pat nav draugu ar ko parunāt, ja neskaita kaķi vai kurpi - pats vainīgs.

[tuk]

...veciem ļaudīm draugi mēdz būt miruši un ar gadiem tā draugu iegūšana tā vis nesokas kā jaunībā... visādi mēdz būt. Manis pēc lai runājas, nekāds ļaunums jau no tā nevienam neceļas.

[olgucis]

kas ir tas ir, ...    ja jaunībā es draudzējos ar visu pasauli, tad  tagad jāatzīst, ka šai ziņā mana pasaule manāmi sarukusi.

[LVSNor]

Nu manā bērnībā vecmāmiņai bija niķis spuldzītes skrūvēt ārā nevis slēgt ar slēdzi Tā kā zināms tehnoloģisks progress kopš manas bērnības ir noticis. Un es jau ar esmu sasniedzis vecumu, kad esmu noguris un psiholoģiski neaizsargāts. Un tad sāk "iet cauri" mīkstā apstrāde, teiksim monotona kaut kā atkārtošana.
Ko es atceros no jaunības, bija niekošanās ar lampiņas slēdzi - ieslēdz/izslēdz - tas nomierināja, jo radīja ilūziju, ka tu kontrolē apkārtni, un tādā veida padarot to mazāk draudīgu.      

[tuk]

Un es jau ar esmu sasniedzis vecumu, kad esmu noguris un psiholoģiski neaizsargāts. Un tad sāk "iet cauri" mīkstā apstrāde, teiksim monotona kaut kā atkārtošana.

Ei, nu ei... nopietni? Nupat tak 45 gadu jubileja. Tas IR TAS vecums? Tas vispār ir  v e c u ms ? 

[Emīlija]

Mans vīratēvs, kad viņam bija ap 70, mēdza teikt - "kad es būšu vecs, darīsu tā un tā..."

[LVSNor]

Ei, nu ei... nopietni? Nupat tak 45 gadu jubileja. Tas IR TAS vecums? Tas vispār ir  v e c u ms ? 

Nu vecums ir tad, kad tu vairs nevari dienu nostrādāt, ballīti nodejot un vēl vienu dienu nostrādāt ...  Un es vēl atminos tos laikus, kad varēju Tagad vairs nevaru  Reizēm tā nogurstu, ka vakara iekrītu gultā un vienīgais, ko var padarīt ir uzspēlēt līdz https://play.google.com/store/apps/details?id=com.playrix.fishdomdd.gplay