Diena sākās stulbi. Pamodos ap 11:00. Droši vien, pie vainas apkures pieslēgšana. Kafijai laika nebija, mani gaidīja servisā. Vakar nomainīju riepas un puikas paziņoja, ka priekšējais kreisais lukturis nedeg. Lampiņas riepu veči nemaina, tālab šodien braucu pie savējiem. Sajūta ar nedegošu lukturi bija tāda, it ka es pusplika un visi pretim braucošie ir lietas kursā. Kamēr puika krāmējās ap lukturi, apsmidzināju ar pret apledojuma aerosoli gumijas. Pa to laiku puika domīgi sāk darbināt motoru un paziņo, ka man ir problēmas ar izputēju motora galā. Un parāda, ka tur darbinot nāk dūmi augšā. Sarunājām uz nākošo nedēļu, pacels augšā un novērtēs skādi, iespējams, kaut kādas ziepes zem gofras, varbūt, kāda detaļa jāpasūt. Nu moins, pie viņiem tikai vajag tikt ķetnās, kašmars. Pa ceļam uz māju iebraucu bodē, uzvilku uzpurni un gāju pēc TV programmas. Tā bija pirmā reize ar uzpurni - vāks!! tur taču nav ar ko elpot!!! Un tad, viņš(uzpurnis) visu laiku pamanās aizsegt acis. Iekāpu mašīnā. Te pie manis pienāk kaut kāds melnīgsnējs džeks un jautā pēc ceļa. Esot kaut kāds dizaineris no Itālijas un kas tur vēl. Pirmā reakcija bija -Itālija!!! ko viņš man lien virsū ar to savu zarazu? Šis pa to laiku sāk man mest salonā kaut kādus celofāna paketes ar kurtkām... Esot krutie brendi un šamiem ceļa nauda noderētu, ar 200 eirikiem gabalā. Itālis %$#%$ ! Nekas cits, pa pašmāju čigāns, - izlidināju šamam visus brendus ārā un spiedu gāzi. Mājā aiz durvīm gaidīja košaks, izlamāja mani un demonstratīvi apsēdās pie savām bļodām. Iebēru šamam ēdamo, sev kafiju, te piezvanīja no jaunā dzīvokļa un pārcēla pārvākšanos uz novembra vidu. Un diena tikai sākās... Nāfig es vispār no gultas līdu ārā !!
Jā, un vēl servisā brīdināja, man esot līdz salnām jāmazgā mašīnu - pie stiklu gumijām, sāk parādīties sūnas. Tās piesūkšoties ar mitrumu un pie aukstuma izspiedīs stiklus ārā. Nebūs hermētisks savienojums un sāks laist mitrumu salonā. Nu Vāks, ne diena!!!
