Redz, cilvēki ir dažādi, un cilvēkiem veicas dažādi. Kam laimests pietiekamā vērtībā gadās tieši tad, kad nepieciešams, tas var lepni teikt, ka viņam nevajag, jo būtībā paļaujas uz to, ka "kāds" iedos tad, kad vajadzēs. Tas, kurš ar plikiem nagiem ir kasījis no ielas ledū iesalušu santīmu, un tik un tā vēl viena santīma ir pietrūcis vislētākajam nocenotajam puskukulītim maizes, bet laimesti negadījās ne lūdzami,– tas lepni neteiks, ka viņam nevajag. Jo vajag arī šodien un tagad.
Minnei par introvertajiem piekrītu.
Nez, kā tie radi un draugi uzzinās par laimētajiem miljoniem, ja pats neizlielīsies?