Vienā sarunā atcerējāmies, ka reiz bija nerātnā dziesma, kas ir pavisam rātna. Fragmentus atcerējāmies, bet visu ne, pat es ar savu varen plašo miskasti savos bēniņos.
Kam ir labāka atmiņa vai dziesmu kladīte?
.... un tad viņš uzkāpa
un tad viņš uzkāpa
uz manām baltajām
balles kurpītēm.
Un tad viņš iesprauda
un tad viņš iesprauda
rozi sarkano
matos melnajos (vai pogas caurumā?)
un tad tam nogāja
un tad tam nogāja
gar acīm vēstules,
mātes rakstītās
un nu tam nestāv vairs
un nu tam nestāv vairs
prātā vārdi tie,
mātes sacītie.
[Tikko rakstot, automātiski iznira pēdējie divi pantiņi, ko vakar neatcerējos ne sitama. Vai ir kāds, kas atceras pārējo? Sākumā kaut kam bija jābūt un, šķiet, beigās arī.]
P.S. Melodiju atceros ļoti aptuveni, man lāča nobradātās ausis. Ja kāds māk atrast audio vai notis, būtu vispār ideāli.
Paldies!