17. oktobrī izsludina Nikolaja Manifestu, ko lielākā Krievijas pavalstnieku daļa uzņēma ar sajūsmu.
Viņi beidzot ieguva tiesības un brīvības, kādas jau bija lielākā daļā Eiropas valstu. Tās pastāvēja līdz 1917. gada februārim, kad tās pēc apvērsuma kara laikā paplašināja, tādējādi radot valstī haosu.
Krievu, ebreju un latviešu sociāldemokrāti (Federācija)nolēma turpināt. Negribējās pārtraukt, viņuprāt, tik labi sākušos par jaunas pasaules celšanu . Arī Krievijā nemieri turpinājās. Ne KSDSP, ne bundistiem klajā vardarbībā iesaistīta latviešu zemnieka turpmākais liktenis neinteresēja. LSDSP, kā pierādījās, arī nē.
Novembrī, decembrī Federācijas sūtītu uzraugu , tagad teiktu instruktoru, vadībā latviešu zemnieki vienā mierā nodedzināja 449. muižas, gandrīz pusi no esošajām, pavisam bija apmēram 900 dedzināšanas gadījumi – saimniecības ēkas medību pilis u.t.t. Kopš vasaras tika nogalināti 82 vācieši, un kādi 200 latvieši − varas kalpi. Tā Krievijā nebija gājis kopš Pugačova laikiem.
"LATVIEŠU MAZGRUNTNIEKI PIEKTAJĀ GADĀ" Jānis Krieviņš (Starptautiska konference
INFORMĀCIJA, REVOLŪCIJA, REAKCIJA: 1905-2005)
Ir tāds vēsturisks jautājums, cik piektais gads latviešiem un Latvijai ir aktuāls? Jo deviņdesmito gadu "smadzeņu izmešana", kas mūsdienās vislabāk redzama neatkarības laikā dzimušajos jauniešos kur "dumjš un dumjāks" ir prevalējošs materiāls, ļoti smagi skāra arī šis atmiņas, protams, viņs nebijā tāds kāds bija padomju traktējums, viņš bija savādāks, bet viņš BIJA. Un protams, uz viņu bija arī carisma un baltvāciešu REAKCIJA, kas bija ļoti traģiska. Kam ir arī vēsturiskās atmiņas jautājums - vai apmeklējot Talsu "koklētāja" pieminekli jūs apmeklējat arī "soda priedi" (kas faktsiki ir jau celms meža stūrī)?
