Jau lāstekas, re, atkal pil,
Un eju es pie zīlniecēm, re, zīlēt, zīlēt, zīlēt.
Es neticu, ka mani mīl,
Par ko, par ko, par ko var mani mīlēt?
Piedz.:
Kāds savāds, neizsakāms lāsts!
Es neticu nevienam, ka es vizu,
Es neesmu koks nenobrāzts,
Es esmu koks ar saplosītu mizu.
Es esmu vakars samocīts,
Es neticu, ka rīta stundu zīlē, zīlē, zīlē.
Es neticu, ka esmu rīts
Un mani tā kā rīta rasu mīlē.
Piedz.
Man pierakstīts, ka pantiņi sākas Am (La minors), piedziedājums – C (Do mažors). Ja vajag, aizsūtīšu ar visiem akordiem. Kur es tos dabūju – kas lai to vairs zina Iespējams, kādreiz bija internetā, iespējams, draudzene pierakstīja.
Ja ļoti vajag, varu mēģināt iedziedāt, bet tad tas būs ļoooti slepens ieraksts (kā jau teicu – vārnas krit no kokiem un ķīniešiem mati čirkojas).
Es atradu tikai vārdus vienā vietā, bet tie man jau bija. Ieraksta kā mp3 nav nekur, kur man rokas aizsniedzās.
