Otrā ģimene (laulība)

[tuk]

"Vēl viens mīnuss koncentrēšanās uz negācijām."
Nu, šis gan neizklausās lāga... Protams, ka iepriekšējās 20+ gadus ilgušas attiecības, ja vēl tajās nepieauguši bērni, nekur jau nepazudīs, bet tagadējās "mērīt" visu ar iepriekšējo negatīvo pieredzi... nu nez'. Man tomēr tā sajūta, ka par ātru tās attiecības izveidotas, nav notikusi īsti "atiešana" no iepriekšējām, seperācija un pašstabilizācija.
Problēmas un krīzes jau var būt jebkurās attiecībās, bet dominē jau harmonija, ne otrādi, ka tie labie brīži tā vien jāķer un jāsvin... Pa 1,5 gadu tās rozā brilles nemaz tā īsti vēl līdz galam nav kritušas...

[Amālija]

Attiecības ir tāda lieta, kur katram kas sakāms, katram sava pieredze.
Nez kāpēc man šķiet, ka otrā ģimene varētu būt mazkļūdaināka. Jo it kā personība vairāk nobriedusi. Bet tur ir divas personības. Katra ar savu pieredzi, savu raksturu, temperamentu, domāšanu.
Ir ļoti liela veiksme, ja sanāk jau pirmajā ģimenē. Otrajā. Trešajā, galu galā.
Izcili, ja viss notiek kā pa sviestu. Nāk no iekšām. Tu esi tu pats. No otras puses, ES pats jau arī ir dažāds. Mainās dzīves laikā.
Ienāca prātā doma par apaviem. Ir labi, ja apavus nejūt, tie vienkārši der. Daudzās situācijās. Bet, ja akmeņains ceļš, basas kājas, gadās, ka, lai turpinātu ceļu, uzvelk to, kas ir. Ja par lielu, iestūķē vati, uzlipina plāksterus, ievelk vilnas zeķi. Un soļo.
Neesmu attiecību eksperts. Pati, gadiem ejot, esmu mainījusies. Tā man šķiet.

[tuk]

Jebkuras attiecības ir kompromiss vairāk vai mazāk. Gan starp laulātajiem, gan vecākiem un bērniem,  gan bērniem savstarpēji ja vairāki ģimenē. Tā, ka viss nu rullē kā pa sviestu... tādā ideālā... nu nezinu gan...
Manuprāt allaž būs savas intereses jāsamēro ar citu interesēm ģimenē un jārod tas kompromiss. Nekad nebūs vienādas vēlmes visiem ģimenē. Pamatlietas jau jā, bet ikdienišķās, "sīkumos", kuri ir ik uz soļa, tas tā maz iespējams? Tāda ideālā pasaule?

[Pifs]

Veidot ģimeni jaunībā vai brieduma gados ir divas ļoti atšķirīgas lietas. Jaunībā šie kompromisi un pielāgošanās ir daudz pašsaprotamāki, vieglāki, jo ir taču jaunība. Nav pieredzes bagāžas, nav "savu stāstu" utt. Brieduma gados - viss nav tik vienkārši. Ir jāatvadās no ilūzijām, ideālajiem variantiem un ir  jāprot spēlēt ar tām kārtīm, ko dzīve iedala.

[tuk]

Varbūt, bet jaunībā kategoriskums, hormoni trako, ES, MAN vēl dominē, nav pieredzes... ja jau viegli, tad jau nebūtu šķirto pāru. Ar gadiem tomēr tā apskaidrība ka pasaule jau negriežas vien ap manu ES, jārēķinās arī ar citiem. Kādi paradumi gan var būt "ieciklējušies" un tos grūtāk mainīt... vienmēr daru tā, zinu kā vajag, bet tagad otrs visu dara tieši pretēji un arī uzskata, ka zina, ka jādara tieši tā... Katram vecumam savas grūtības. Bet kā jau šeit minēja, nav jau nekā neiespējama, ja vien abpusēja vēlēšanās turpināt kopdzīvi.

[Minne]

Iepauzēju ar savu komentāru, lai saliekas bilde galvā.

Sapratu, ka pirmais vīrs izveidojis jaunu ģimeni, un, izskatās, ka autore, īsti neatlaidusi un nepārsāpējusi (minētās sēru stadijas), vrb arī, lai kko pierādītu sev, bijušajam vīram, citiem apkārtējiem(?), ātri nodibinājusi attiecības ar tikpat svaigi šķīrušos vīrieti, kurš arī velk līdzi emociju bagāžu, vainas sajūtu pret pirmo sievu. Plus vēl abiem vainas sajūta attiecībā pret bērniem, kuriem tagad esot svētdienas vecāki. No tā visa kopā negatīvisms un nespēja koncentrēties pašiem uz savām attiecībām. Nav atlaists bijušais un nevar attīstīties tagadējais.

Autores bērni jau tik lieli, ka tāpat jau drīz no mājām taisītos prom, vīrieša 10 gadnieks pie mātes. Māja tukša, dzīvojiet un baudiet. Bet kas jūs tur kopā? Pusotra gada laikā būtu jābūt skaidrībai, kas ir tas jūsu kopīgais pamats, jūsu motivācija? Savstarpēja pievilkšanās un nākotnes platformā vai parastas bailes nebūt vienam?

[Bobs]

uz kāda jaunēkļa jautājumu: "Ko man darīt? Precēties vai neprecēties? " - viedais atbildēja - "Dari kā zini, bet tāpat vēlāk nožēlosi"..

[mellene88]

un kur tagad autore noplauka ??? 

[Trix]

Varbūt, bet jaunībā kategoriskums, hormoni trako, ES, MAN vēl dominē, nav pieredzes... ja jau viegli, tad jau nebūtu šķirto pāru. Ar gadiem tomēr tā apskaidrība ka pasaule jau negriežas vien ap manu ES, jārēķinās arī ar citiem.

Tie cilvēki ir dažādi. Un situācijas dažādas.

Kas trīs reizes aiz mīlestības liecies, pakļāvies, pielāgojies un padevies, bet atkal un atkal atklājis, ka tas otrs to ērti izmanto un jāj, kājas šūpodams, tas ceturtajā reizē iestājas šķērsguļā, ka ES vairs netiks nolīdzināts ar grīdlīsti, un rāda zobus arī visnevainīgākajās situācijās, jo tā vienpusējā pieslīpēšanās ir paša ego jau noslīpējusi līdz nulle, komats sūds uz kociņa, bet noslīpēties līdz absolūtajai nullei tomēr minimālais pašsaglabāšanās instinkts neļauj. Un tad arī rodas tās sievietes pēc 40+, kas "vairs nekad!" un labāk dzīvo vienas nekā piecieš jebkuras bikses, lai tikai būtu. Pat visnevainīgākā čāpstināšana pie galda vai netīrās zeķes visās vietās ir trigeris, ka tūlīt sāksies atkal.
Bet viņas vairs nespēj apriori pieņemt spaini ar ķieģeļiem no mana iepriekšējā posta.

[tuk]

Kādēļ vien "rodas tās sievietes 40+", re, autorei partneris šķīries dēļ manipulatīvas izmantošanas. Nav tur starpības sieviete vai vīrietis. Jau iepriekš rakstīju, ka ģimenē visiem jāspēj pieņemt kompromisu, nevis kādam jāizplājas lai citiem ērta dzīve.

[kvadra]

Nu un iedomājieties tagad, ka satiekas divi tādi cilvēki, katrs ar savu iepriekšējo attiecību bagāžu, psihotraumām un trigeriem. Cik viegli viņiem izveidot sakarīgas attiecības?

[mellene88]

Bik padomāju..ar šodienas smadzenēm man ir pilnīgi skaidrs kādēļ man nesanāca  pirmās ,otrās,trešās un ceturtās attiecības. ...šodien rīkotos citādi...tolaik rīkojos kā nu jēdzu un kā likās ,ka vajag...bet, es nezinu vai katras nākamās attiecības jelkā ietekmēja tās iepriekšejās  , jo katrā nakamājā sērijā bija citi raksturi, citas situācijas un cita skola jāapgūst.... un katru reizi es arī vairs nebiju tā,kas iepriekš...zin, bieži dzirdēts ,ka veči mainoties pie citām sievām un tā... nu bet, loģiski...mēs visi esam citi...

[Minne]

Nepiekritīšu, ka katras jaunas attiecības ir tik jau nu unikālas, ka nav nekā apgūstama, ielāgojama un izmantojama no iepriekšējàm attiecībām

[Spārka]

Nepiekritīšu, ka katras jaunas attiecības ir tik jau nu unikālas, ka nav nekā apgūstama, ielāgojama un izmantojama no iepriekšējàm attiecībām

Lai ielāgotu un izmantotu, vispirms vajag saprast. Neteikšu, ka man tas būtu teicami izdevies.

[tuk]

Autores gadījumā, iespējams, kā tajā teicienā- vienreiz apdedzinājies ar ķīseli, tagad allaž pūš uz ūdeni...