Es reiz kaut kur izteicos, ka ir milzīgs risks iet uz vai klausīties jaunības dienu superstāru koncertus. Pirmoreiz laikam šo vilšanos piedzīvoju ar Demis Roussus pirms gadiem padsmit kad viņš vēl bija dzīvs un izveica savas pēdējās turnejas. Tur vairs īsti nebijs pat skaņas, tikai vēsturiska cieņa pret bijušo estrādes zvaigzni. Neko neiemācoties no šīs pieredzes es tikko vēl apsvēru izrauties uz Dzelteno pastnieku koncertu Kalnciema kvartālā. Kā nekā, Baušķenieks manu jaunības dienu superstārs, Jaunā viļņa pamatu licējs Latvijā (ok, arī Lediņš) ..
Tagad paskatījos amatieru video no tās muzicēšanas. Es galīgi sašļuku. Tiešām labāk nevajadzēja. Nekā, galīgi nekā tur vairs nav. Tikai stāja un drusku instrumentālais. Tā kā pat neērti palika, nedo dies kāds no jaunākas paaudzes to muzicēšanu redzētu un uzzinātu ka mēs kādreiz par viņiem fanojām un sirdis pušu plēsām.
Un tomēr. Tēmu ieliku, jo tikko redzēju amatieru video no OMD šī augusta koncerta Štutgartē. Tā ir arī astoņdesmito paša sākuma grupa. Zināt.. Nu kā diena pret nakti! Vitàli, spēcīgi vīri. Nodragā pilnu koncertu ar jaudu, nevis šā tā. Un ne miņas no alkohola pēdām sejā. Jā, tas bija baigais blieziens. Un pretstats.
Ko ar to gribēju teikt? Neko. Veci paliekam. Ir tik dīvaini būt vienā vecumā ar veciem cilvēkiem. 😀
