ko ēd jūsu tīņi?

[Nomade]

Mani līdz baltkvēlei var nokaitināt tīņa ēšanas svārstības. Tas, kas garšoja līdz šim, riebjas. To, kas kuro reizi būs atzīts par ēdamu, nekad nevar iepriekš paredzēt. Visbiežāk idejas reducējas tikai un vienīgi uz cepenē ceptiem kartupeļiem.
Ko ēd jūsu tīņi?
Atceros, ka pašai arī vienā periodā biešu zupa garšoja, citā - ciest nevarēju. Manā bērnībā zupas vienmēr bija ar gaļu, aber manējā jaunkundze zupas ar gaļu kategoriski neēd.

[Lynx]

Ja taa padomaa - kad mans nu jau lielais puiks bija tiinja vecumaa - laikam eeda gandriiz visu. Ar iznjeemumiem. Ja gatavoju ko taadu, kas ietilpa tai iznjeemumu kategorijaa, beernam paraleeli pagatavoju ko citu. Bet no kapriizeem - vakar garshoja, shodien vairs ne, bija vienas zaales - shodien negribi? Tu zini, kur i ledusskapis, kur katli, pannas, pliits. Ej un gatavo pats sev to, kas tev shodien garsho. Viss.
Un varbuut pateicoties shitaadaam zaaleem man shodien nav krenkjis jaakjer, ka deels 19 gados viens pats dziivokli iiree - nav jaadomaa, vai no zhipshiem un kolas paartiks. No tiinja vecuma izdreseets pats sev eest pagatavot.

[mellene88]

es uz ātro atbildēšu:
Ko devu to ēda, ko dodu, to ēd.
Ja kkas nepatīk (galja, zupa vai vienalga kas) luudzu, leskapim durvis tur...
Man šitaa vīriec dažreiz izpaužas..nevar sagaidiit kko ,vai nezkas vēl, un tad cepj sev friškas ar caalju nugetiem..jezz  un tas vinjam liekas oky.. dazreiz pabljaustos..bet kaada man dalja, ja grib lai cepj...
mans moto- pie pilna galda badaa neviens nav nomiris...
uot i usjo!!!

[ēvele]

Aizmirsies jau, bet zinu, ka bija mūžīgās problēmas - te to neēda, te šo. Centos kā caur adatas aci izlīst, lai visiem iztaptu. Vīrs, par laimi, ēda jebko, bet meitenes...ak vai! Man no tiem laikiem pat ir viņu sastādīts saraksts, ko var droši ēst taisīt, ka ēdīs. Un arī tad vēl nebija garantijas. Nekas jau viņām ēšanas paradumos nav mainījies arrī tagad, cik manu, kad apciemo.Sāpīga tēma. Laikam visas šīs senās cīņas ir radījušas manu riebumu pret ķēķi.

[flyingcat]

Mums kaut kā viegli bija...gaļu praktiski negatavojām, bet dārzeņi bija n-tajos veidos. Puikam, kā jau sportistam, apetīte vienmēr bija laba. Atceros, bija viens tipa indiešu ēdiens, kuru šie sauca par "citplanētiešu vēmekļiem" tur tādi dārzeņi bija sautēti ar jogurta piedevu. Bet neko, ēda arī tos.

[Luīze]

Man ir daži universālie ēdieni, ko ģimenē ēd visi. Un tad ir ēdieni, ko neēd viens vai otrs bērns. Visiem jau tāpat nespēju izpatikt. Reizēm gan nolamājos, ka es neesmu restorāns, kur var pasūtīt, ko sirds tajā brīdī vēlas. Tā ka ja negribi vai negaršo - meklē pats ko ēdamu.

[ragana]

Nu jau vairs nav tīņi. Bet tajā laikā ēda visu, kas bija ēdams mājās. Nenormālos vairumos aizgāja sviestmaizes. Ēdiens tika likts uz vislielākajiem šķīvjiem.   Respektēju to, ka viens neēd kāpostus un sēnes.

[diddly]

 Mans joprojām mēdz smalki izprašņāt,kas ēdienam klāt. Daļu zupas need joprojām.
Tā kā daudz dzīvojies ar omīti,ieradināts ēst piena klimpu,piena makaronu zupas,ko es ciest nevaru...


Makaroni ar sieru un kečupu-vienmēr un daudz. Picas arī. Pankūkas,pildītas,kartupeļu,plānās.
Rosols parastais,sacepumi. Sviestmaizes,kaudzēm. Kartupeļi visos veidos.


Patreiz hīts ir suši.


Tādu kaprīžu nav īsti bijis.

[Luīze]

Nosaukšu es arī savus universālos ēdienus, ko manā ģimenē ēd visi:
frikadeļu zupa, vistas zupa, karbonāde ar kartupeļiem, kartupeļi ar maltās gaļas mērci, pankūkas dažādas, sēņu mērce, cepta vista, pica, makaroni.

[danu]

Pusaudžu gados pati biju ļoti cimperlīga ēšanā/neēšanā ! Tagad to laiku atceroties  smiekli nāk. Vecvecāki stāvējā kā mūris ar saukli : "tas bērns (es)) ēdīs TO ko gribēs, un tad KAD gribēs!!! " Nabaga mamma!  Laikam tādēļ respektēju savu dēlu ēšanas paradumus. Katram ir tiesības uz izvēli! 

[diddly]

 nez,vai meitenes vsp nav cimperlīgākas uz ēšanu?

[Luīze]

Tīņu gados mani pašu ēdiens vispār neinteresēja. Man nebija bada sajūtas, varēju visu dienu neko neēst, bet vakarā māte mani centās pabarot. Bija lietas, ko ēdu, bija - ko neēdu nepakam. Ēstgriba uzradās, kad pirmoreiz paliku stāvoklī.

[Betons]

Man arī bija vienalga ko ēst (pārtikšanai). Kad bija meiteni jāved uz kafejnīcu, tad, protams, nebija vienalga    Vairāk besīja vēcāki kas uzbāzās ar savām ēšanas lietām. Tā kā aiztaupiet labāk saviem tīņiem nervus, gan jau izdzīvos. Labāk dzeniet sportot, nekā lieciet ēst.

[Luīze]

Beton, no vienas puses Tev varētu piekrist, bet no otras puses - šobrīd veikalā pieejamā pārtika būtiski atšķiras no tās, kad es augu. Toreiz nebija ne čipšu, ne enerģijas dzērienu, hamburgeru, picu, kolas. Pusfabrikāti bija negaršīgi, tos nekad nepirkām.  E piedevas arī vēl nebija kļuvušas populāras, viss bija vairāk vai mazāk dabīgs.
Tā ka tomēr vecākiem ir jācenšas, lai tīnis ēstu labu ēdienu nevis kaut kādas draņķības.

[Betons]

Kola bija no 1979. gada (Pepsi). Baltmaize (bulkas) arī bija. Sāli vispār neviens nežēloja. Tie paši draņķi vien bija. Visas (nu labi - ne visas) sievietes pēc 40 bija kā kā celmi uzēdušās. Veči nodzērušies. Kad bija veselīgāki cilvēki - grūti pateikt.

 Jācenšas ir, bet nepārspīlēt.