Nakts slēpošana... Interesants pasākums. Trase izgaismota, gaišs kā dienā, snieg. Uz kalna raiba publika, sākot no knīpām, kuri knapi stāv kājās, līdz onkām, kuri arīdzan varētu padomāt knapi stāv kājās. Onka galanti palīdz dāmām ar pacēlāja beņķa kupolu, apjautājās no kurienes esmu (dzirdēja manu atbildi pa telefonu), kā patīk šī vieta, vai pie mums arī ir populāra lieta slēpot, ieteica labas vietas sniega moču izbraucienam. Onkam gadi 70 vismaz, galva un rokas tricinās. Izkāpjot no pacēlāja onka pieklājīgi atvadās un... neticamā ātrumā pazūd pa trasi. Šī ir lieta, ko nekad nebeigšu apjūsmot. Tēti ar pavisam maziem bēbjiem ķengurvēdersomās un mazi knēveļi. Visa jaunā ģimene ir uz kalna un visi ņemās un brauc. Mammai nopsihoties ar pēcdzemdību depresiju vienkārši nav iespējas. Un ja vēl tētis ir slaiks, džentlmenisks džeks, kas pa trasi slīd tajā īpatnējā Zviedru armijas pussolī.... Ja nu kas uz pasaules IR SEKSĪGS, tad tas ir tieši šis! ..... Uāāāhhhh....
