Cilvēki negrib strādāt. Naudu grib, Eiropas dzīves līmeni grib, bet tikai bez piepūles. Aizbraucot viņi cer nevis uz darbu ar lielu algu, bet pabalstiem, par kuriem visur bazūnē.
Jā, ir speciālisti, kas taisa karjeru, bet cik tādi ir?
Patriotisms nav šašlika rīšana Jāņos, vai kāpostu štovēšana zsv. Patriotisms ir kaut kur sevī. Tā ir iekšēja nepieciešamība būt šeit, atrast tos iemeslus būt laimīgam, augt un attīstīties šeit. Atcerēties un izprast tradīcijas. Iznest tās šodienā, pielāgot un atkal - attīstīt! Lepoties, parā'dit no labās puses arī to, kas ikdienā nešķiet tik lielisks.
Visi zin, ka man uz ēšanu ir klikšķis. Tāpēc piemēram minēšu tradicionālo izejvielu, ēdienu pārvēršana kaut kamī jaunā, lieliskā un internacionālā - mūsdienu Latvijas virtuvē, tā teikt. Diddly piesuaktu Etnoteks, kas seno brunču rakstus pārliek mūsdienīgos audumos - košos, nevis bārenīšu, sērdienīšu pelēkajā nātnā.
Ja visi spētu [ap]vienoties un vienprātīgi darītu visu pēc labāks sirdsapziņas un domājot - ko labu es ar savu esību un darbu varu sniegt citiem, nevis visi maitas man neko nedod, bet man taču pienākas tad arī kaut kas sakustētos un apstākļi mainītos. Bet... man man, visu man, daudz, par velti. Nedalīšos, viss mans!!!