Reizēm vispār šķiet, ka nav ko ēst
Desas un tās "kūpinātās" gaļas, kas piesūcinātas ar sālsūdeni, krāsvielām un garšu pastiprinātājiem neēdu. Maizi ārkārtīgi reti. Sviests mājās parādās 3 - 4 reizes gadā un parasti tiek izlietots gatavošanas procesā.
Cukurs ir tikai priekš viesiem.
Kartupeļu maiss ir pietiekams gadam - lai gan tas ir no bioloģiskās saimniecības, kartupeļu patēriņš mājās mazs.
Garšo zivis, bet pangasija tā nav ... kādreiz bija mintajs, bet īsti neredzu atšķirību, tāpēc izvēlos - doradu, asari, skumbriju, mencu, lasi vai foreli. Pēdējos divus vairs negribas. Eksperimenti ar zivīm notiek vēl aizvien. Nu jā, kad kādam ir vēlme doties padomāt, tad ir līdaka vai sams, bet tie no netīrajiem vietējiem ūdeņiem (Daugava kā zināms ar nav avota ūdens).
Es nevaru bez zaļajiem salātiem un diemžēl tie arī auguši sazin kādos apstākļos ...
Paprikai manā virtuvē jābūt, bet tā kā zināms sasūkusi visādu ķīmiju ...
Ko tad lai ēd ...