Nutad...tēma kur izvērsties ar spokustāstiņiem, tikai un vienīgi no savas pieredzes.
Ilgi domaju, jo labais tonis nosaka sākt ar sevi...BET man tāda īsi maktena spokustāsta nemaz naf..
Atcerejos mazliet jocīgu un neatrisnatu lietu...
prms daudziem gadiem, kad dzīvoju laukos un biju stulba visadās ziņās...gadījās tā...māsai atkal bija kkur jādodas un viņa atveda pie manis savu runci(pilsētas ,kastrētu)..jāsaka godīgi raksturs viņam bija baiss...svešiniekus necieta ne acu galā, varēja uzbrukt no slēptuvēm un noposīt asiņainu stērbelēs utt.
māja laukos milziiga, lejas stavs izkartots tā, ka var iet pa istabām uz riņķi..tad nu mēs gājam apkārt tai istabai kurā tobrīd tuseja kaķis..bija reali bail no viņa..ja gadījuma gadiijās kaķis un bērns vienā istabā tad starp vinjiem turēju slotu ,lai katru aizpraviitu uz savu galu...
bet..kakis bija ļõti gudrs un sapratiigs tiaki viņš bija pilniigi nesabiedrisks...naktīs, kad bija klusums un es paliku viena ar viņu..tad novēroju, kā viņš, kā suns apstaigā māju un kko vēro..kustina asti dusmīgi luukojoties sev vien zināmā punktā un izveic man neizprotamas darbiibas itkā ar kko gribētu kašķēties vai kauties...nu tā mēs dzīvojām kadu laiciņu..līdz vienā dienā kaķis pazuda..
Naf un viss...ak Dies, kā es vinju meklēju, apstaigaju klaigadama visu ģerevņu..pēc loģikas..pilniigi stulbi,jo viņš vienalga mums neatsauktos(mus viņš necieta un necienīja

) biju izbimbajusies un nesapratu ko teikšu maasai, ka vinjas kakji pazaudēju...
pagaja vairak kā nedēļa un viena riitā kaķis bija klāt..izspūris, noplucis un ar pus asti.
kakis arii uzvedās taa diivaini...acis apkārt pa stuuriem utt
protams zvanu vetam, ko dariit...
vtārste- tai pat mirklī... kaķis jaliek maisā, jašauj nost ,100% ka lapsa sakoda, tātad trakumsērga, visiem potēties, kaķa liikji uz izmeklēšanu
es pārbijusies... atļauju dariit ko liek....jo man tak nav nekada info par tādām lietām...
vispar, tagad atceroties..pilniigas šausmas... es gaudoju,, jo mana acupriekšā iebāž kaki karpeļmaisā , vietejais mednieks novelk vinju upesmalā un turpat bladāc(kur nošaujošaias smaiiliks ibio!!!)
turpmāko kkādu laiku es ar bērniem braukāju saņemt trakumsēgpotes....
pēc kkāda laika,mēneša vai??? paziņo, ka atnākušas atbildes, kašakam nebijusi trakumsērga...
Un tad....
veicot pavasara tīrīšanu pieliekamajā būcenī zem mega lielas dzelžu kastes atradu kaķa asti..iesprūdušu
jautājumu vairak kā saprašanas...
kā tā kaste tika kaķim uz astes..viņa bija japaceļ un jāzuliek...
vai tas kaķis vairak kā nedēļu tupēja pieliekamaja ar iespiestu asti?? mēs tur stigājam garām 30x dienā
kā aste tika nost?? nolūza, nograuza???
man vispār gribējās to vetārsti nosist... bet... nu viņa vienalga jau mirusi...es pat laikam netiku pateikusi, cik dusmiiga esmu...
vot tā