Latviešiem ir sakāmvārds - kad vadzis ir pilns, tas lūst.
Ja var ticēt vairākās valstīs un vairākās universitātēs veiktajiem pētījumiem, tauta kļūst dumāka... Cilvēki maz lasa un nepiepūl smadzenes domājot - viss notiek ar podziņas nospiešanu. Nav radoši jādomā, domāšana notiek "izvēlies no četrām atbildēm vienu", nevis "kā tas darbojas? kā izdarīt, lai...?" veidā. Attīstītajās valstīs līdz pat 20% iedzīvotāju neprot lasīt. Ja tas IR tā - baisi cipari....
Nez kādēļ man par to šaubas nerodas.... Un pamatojums ir ikdienā. Datorizācija sevi ir izsmēlusi un neko labu un jaunu vairs nedod - vismaz pašlaik vairs nē. Piemēri? - lūdzu! Datorprogrammas pašuzturēšanai un atjauninājumiem tērē vairāk resursu un laika, nekā uzdevumam, kuru tām jāveic. Pie tam, kļūdas darbībā (gļuki) ir biežākas un nenovēršamākas. Vienkārši tehniskie līdzekļi apauguši ar dažādiem papildinājumiem un vairs normāli nepilda savas pamatfunkcijas. No otras puses - super duper tehniskie brīnumi arvien biežāk nonāk pusidiotu nagos.... un tad rezultāts ir vienkārši baiselīgs...
Kurp virzāmies? Vai nevajadzētu piestāt maliņā un kādu brīdi apdomāties?
