Jaunatklātās grāmatas

[Luīze]

Čatā jau reno apjūsmoja Laienas Moriartijas grāmatu "Lielie mazie meli". Tagad es arī esmu izlasījusi un varu teikt to pašu - ir grūti atrauties.

Izlasīju arī Ninas Georges "Lavandu istabu" - ir ok priekš romantisko skumju žanra cienītājiem.

[Luīze]

Čarlzs Martins "Kalns starp mums" - par diviem izdzīvojušajiem pēc aviokatastrofas ziemā kalnos. Aukstums, retināts gaiss, nekādu iespēju sazināties ar glābējiem, traumas, pārtikas trūkums...

Garlaicīgi nebija ne brīdi, viegli lasīt, beigas labas.

[Luīze]

Stefānija Kremzera "Diena, kad mācījos lidot" - lai gan stāsts sākas ar to, ka jauna māmiņa 4 stundas pēc dzemdībām izmet savu mazuli pa 5.stāva logu, grāmata ir sirsnīga, izzinoša, iekļauti vēsturiski fakti par vāciešu masveida izceļošanu uz Brazīliju 19.gadsimta beigās.

p.s. Pa logu izmesto mazuli veiksmīgi noķēra garāmgājējs.

[reno]

Pabeidzu Jū Nesbē "Spoku" -kaut kā neticas, ka savu varoni piebeidzis pa īstam

[faraons]

reno, un kā lai  tagad lasu, ja beigas pateiktas? speciāli šitā?

[reno]

 

[Luīze]

reno, un kā lai  tagad lasu, ja beigas pateiktas? speciāli šitā?

Tagad atliek tikai lasīt nākamo Jū Nesbē grāmatu "Policija", lai uzzinātu, kurš un ko ir piebeidzis.
Neko jau reno neatklāja, tik uzdeva retorisku jautājumu.

[Luīze]

Un speciāli faraonam nestāstīšu, kuri "Policijas" beigās apprecējās...

[faraons]

 

[taj]

Izlasīju Daces Rukšānes "Mīlasstāstus". Iekrita acīs vāka noformējums, kaut kas savādāks. Tādi paīsi un itin kā mazliet aprauti stāsti. Doma ir jūtama, tā mazliet atkārtojas. Raksta labi, cik to var jaust plānumplānā gramatiņā, jūtama valodas prasme, tas vienmēr ir patīkami lasītājam.

[Mango]

Es biju pārsteigta par valodu, dikti laba. Nu, jā, cilvēkam arī briedums, nav jau vairs nekāda beatrise.
Man patika.

[fiasko]

Man pēdējās divas lasītās grāmatas par Latvijas vēsturi 20. gadsimtā - Noras Ikstenas "Mātes piens" un Gunas Rozes "101. kilometrs". Ne viena, ne otra nav nekas dikti iepriecinošs un jautrs satura ziņā - padomju laika dzīve. Ikstena laikam atkal sāk patikt.
"101. kilometrs" - es nezināju, ka tā ir noticis, ka reāli bijušie izsūtītie un citas nevēlamas personas tik brutālā veidā tika nolikti dzīvot nekurienē, tādēļ man kaut kādā mērā izzinoša literatūra, kas rosina padrūmas sajūtas.

[reno]

Kas tas ir ar tām lavandām -izlasīju  'Lavandu dārzu", Lūsinda Railija, vieglais gals. Un lavandas mūsu Zvigznes gudrinieces pielikušas pašas -grāmatā ne vēsts no lavandām un saucas The Light Behind the Windov -gaisma aiz loga

[Luīze]

Antonija Mihaēlisa "Pasaku stāstnieks". Ne uz ko īpašu necerēju, bet bija negaidīti laba.

[Luīze]

Drīzumā iznāks vienīgā vēl līdz šim latviski neizdotā Jū Nesbē grāmata no Harija Hola sērijas -  "Tarakāni". Es jau izlasīju krieviski, bija ok.