Kristīna Sabaļauskaite "Silva Rerum IV"Paldies Zvaigznes grāmatizdevējiem par šo grāmatu izdošanu n Dacei Meierei par tulkojumu. Man ļoti, ļoti patika arī
ceturtā grāmata. Nav daudz to grāmatu, ko lasu ne tikai satura dēļ, bet arī kaifoju teksta dēļ. Brīžam pārlasu teikumus, ne tādēļ, ka neuztvertu tekstu, bet tādēļ, lai priecātos par valodas plūdumu.
Stāsts par 18. gs. beigām, kad rodas jauna pasaule ar citu domāšanu un pasaules uztveri, kā vecais saduras ar jauno, ne vienmēr sakot, ka jaunais ir progress. Šoreiz stāsts no gandrīz izputējuša lietuviešu bajāra dēla, kas mācījies pie jezuītiem un veiksmīgas sakritības iepazinis arī Rietumeiropu, skatu punkta.
Tagad nejauši atšķīru vienu lapu, pēdējais teikums tajā ir šāds:
Aplūkodami Londonu, viņi pārliecinājās, ka tā nebūt nav skaistule, kas ar savu daiļumu glāsta ceļinieka acis, tomēr savas brīnumu un izgudrojumu pārbagātības dēļ neapšaubāmi ir neparasta pilsēta, kas spēj apburt domājoša cilvēka iztēli un prātu: šajā angļu jūrnieku un jūru varenības galvaspilsēta itin kā varēja atrast visu pasauli un tās dīvainības, šī pilsēta satrauca un mulsināja, bet reize pārsteidza, apvēršot kājām gaisā visas pirms laika sadomātās iedomu ainas; viņi apmeklēja milzīgo Manufaktūru un tirdzniecības atbalsta biedrības paviljonu, kur angļi bija izstādījuši brīnumainus visu savu izgudroto aparātu un mehānismu paraugus, kā arī vissvaigākos meistaru izgudrojumus: ratiņu, kas vienlaikus vērpa vilnas pavedienus padsmit spolēs, labības pļaujmašīnu, tādu mašīnu, kas vienā piegājienā spēja izgatavot vairākus simtus naglu, neticami varenus jauna modeļa arklus, melnas, vieglītiņas un ātras, jo vienkāršas un atsvabinātas no zeltīto rotājumu kravas, jauna parauga karietes, kā arī savu visjaunāko izgudrojumu - skotu pulksteņmeistara Kaminga pirms trim gadiem izdomāto atejas aparātu ar līki izliektu notekcauruli; kā S burts izliektā caurule fajansa naktspodā viltīgi izveidoja ūdens korķi, kas ar savu spiedienu iesūca un aizvadīja prom cilvēka izkārnījumus un sargāja no visām smakām un citam netīrām sekām; šī ūdens korķa dēļ jauno ierīci sauca par ūdens klozetu, un jau bija pasākts tādus ierīkot bagātāko ļaužu mājvietas; Prancišks Ksavers atcerējās Rosinjola vārdus, ka par jebkuru zemi var spriest pēc tās atejām: angļi, izrādās, jau bija izdomājuši pat zinātnisku rīku, kas palīdz izkārnīties tīri un kārtīgi.