Man ar to Grieķiju dažādas sajūtas. No vienas puses parādi jāatdod un iekšējā politika jāmaina.
Tomēr mēs tik labi zinam, ka tas ko jūt cilvēks parastais un valdība ir 2 dažādas un pat ļoti dažādas lietas.
Viens piemērs kā varētu domāt parastais cilvēks...
Iedomājieties, mūsu valdība saka, ka jāņem vēl pāris miljardu atbalsts un SVF, kurš kā mēs labi zināms tiks iztrallināts un tikai neliela daļa aizies risinot reālos jautājumus. Jūs nebūtu balsojuši pret vienošanos? Tb, ta labāk tiksim galā paši kā iekulsimies vēl lielākos parādos?
Kā varētu domāt valdība...
Ja naudu nedabūsim būs nemieri pie varas nepaliksim. Ja naudu dabūsim būs miers uz brīdi, a pēc manis...
Es nesaku, ka domas ir tikai šādas, galu galā labi un slikti cilvēki būs sadalīti diezgan proporcionāli visās pieminētajās grupās.
(šis ir tikai viens no variantiem, gan jau , ka viņiem tāpat kā mums vēlēšanu jautājumus sastāda tā lai nevarētu nobalsot par vienu izslēdzot otru, teiksim piekrītam taupības pasākumiem, bet davai vairāk naudu neņemam/nekādu taupību dodiet naudu/piekriitam taupiibai dodiet naudu, jau ir 3 varianti)
Tomēr es visvairāk piekrītu apgalvojumam, ka jāmeklē situācijai risinājums... un te nu Grieķu puse smagi lažo, manuprāt viņiem galīgi nav skaidrs, ko darīt!
Varbūt patlaban esošā situācija ir gandrīz vai izdevīgākā. ECB noturēs eiro Grieķijā nemazinot atbalstu, bet pašiem grieķiem jāizpīpē tagad, ko vispār vēl var darīt. Un nē Ciprs man neliekas patīkams kā cilvēks vai valsts vadītājs, tādi sīkmanīgi, iedomīgi pūšļi (šādu iespaidu par sevi ir radījis), nav patīkami ne sadzīvē un noteikti ne pie sarunu galda, kad paši ir dziļā pakaļā.