0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.
Tikko pietauvojāmies Ruhnu (Roņu salā), pa ceļm, cik bij iespējams, pierakstīju...brokastu rosolu un pankūkas ēdot novērojam lielu rosību krastmalā, nuja - nāk prāmis no Romasāres. Piebrauc džips ar kravas kasti, pazīstams arī kā "tūristu autobuss". O. veikli nolec un skrien ar smuko blondīni sarunāt ekskursiju pa salu (pēc Hijumā mums ir skaidrs ka šādas mašīnas vada smukas blondīnes). Aplauziens ir pilnīgs un galīgs - pirmkārt, mašīnu vada paīgns plikpauris, otrkārt, viņš sagaida ekskursantus, kas jau viņu nofraktējuši, bet pēc tam- braukšot uz Romasāri, būšot atpakaļ tikai pēcpusdienā. Alternatīva? Kājām... Nu laaaabi. Soļojam ar. Esot ap 2 km līdz muzejam, turpat arī dzirnavas un vecā osta - galvenie salas apskates objekti. Vispirms izbrienam līdz tā saucamajai vecajai ostai - šauram grāvim ar pāris zvejas laivām, jo pie horizonta var redzēt Muhu regates Romasāre - Pērnava startu... visas 117 dalībā pieteiktās jahtas, krāsainos spinakerus izbozušas, lielā barā nesas sauszemes virzienā... Skaisti. Eh, mūsu tur nav... labsir, ejam uz muzeju. Muzejā jaušama nezkur radusies, 12 iedzīvotāju salai neraksturīga rosība... Putnu vērotāji, mātes ar bērniem, kas devušies pārgājienā, un mēs - skaļš latviešu bariņš, kas momentā piešķir vietai nosaukumu muzejs - veikals - bārs,jo te var dabūt gan vēsturi, gan suvenīrus, gan alu ar picu... Štramo sieviņu redzējā piwbraucam ar ļoti feinu kvadraciklu no tuvējām mājām. Mazliet ar grūtībām izvēloties vārdus krievu valodā, viņa pastāsta, ka šeit pārsvarā cilvēki dzīvojot pa brīvdienām un vasarā, atjaunojuši vecāku mājas. Šis tas uzbūvēts arī no jauna. Visu gadu te uzturoties 8-15 cilvēki. Esot arī divas femeru saimniecības... Viņ pati dzīvojot Tallinā, no šejienes esot viņas vīrs, un aju 50 gadus no maija līdz septembrim viņa braucot šurp. Patērgājušas apjautājamies arī viena pēc otras vārdiem. Ļoti patīkami iepazīties, Mari Tuulika...(dienas nobeigums- sekos)
imho -
