Bet vispār ļoti smalki rēķināms pasākums - braukāšana uz darbu citā pilsētā.
Braukāšanas cena - biļetes un sabtransa pieejamība vai benzīns, mašīnas amortizācija, stāvvieta.
Laiks ceļā. Ja vēl vilcienā to var pavadīt daudzmaz lietderīgi (strādājot, adot vai lasot), tad piem., autobusā no tā es vemju, bet pie stūres neadīsi - pāris stundu dienā vienkārši izmestas vējā.
Ēšana pilsētā. Ja savā miestā paēd brokastis un pēc 10 min. jau darbā, tad pēc 1,5–2 stundām ceļā tās brokastis jau sen aizmirsušās, ja vispār tik agri var kaut ko ieēst.
Ja mazi bērni - vazāt uz dārziņu/skolu Rīgā (tad visi draugi nesasniedzamā attālumā) vai vest pāris stundas agrāk uz vietējo un menedžēt vakarā savācējus - labi, ja ir, kas var savākt, ja ne, jāmaksā auklei par pāris stundām, un vēl atrodi tādu.
Baidos, ka lielā daļā gadījumu ieguvums ir minimāls, ja vispār ir. Tikai apziņa, ka alga ir 600, nevis 300, un selektīvā amnēzija, ka izdevumi par šo ekstru - darbu Rīgā - ir 300 plus neērtības. Tb. tīrā bilance - nulle ar mīnus zīmi.
IMHO daudz veselīgāk ir strādāt tuvu mājām un kustināt smadzenes, ko vēl vari darīt, lai palielinātu ienākumus. Piemēram, ja darbā ir zināmas pāris stundas, kas jāatsēž, tad kas traucē šajās pāris stundās spiest papīra taurenīšus vai siet dzijas bumbiņas - ja vien priekšnieks nav dižsterva un pašam rokām nav vienas saknes ar kājām...
