Ja zin, ka dod cerības, bet īstenībā uzskata par imbicīli, lai kas tas arī nebūtu konkrētajā gadījumā, tād talāk piedomājiet paši...
Varbūt dēļ viena, otram arī nav tās normālās dzīves ar trešo... . Lūk to arī nozīmē tā cita cilvēka laika tērēšana.
Nuuu beidz...
"Labrīt! Kāds šodien jauks laiks!" - un viņam jau cerības uz gultu?
Kādu laiku tērē un kādas cerības?, -paša murgi tajā gadījumā.
Lai tak atrod to 3. un dzīvo mierīgi. I nebūs nekādas problēmas, tad varēs arī atbildēt "Labrīt, jā, tiešām jauks. Rīt gan sola lietu. Veiksmīgu dienu!"
Bet tās pārējās, tā saprotu, arī pēc kunga paša ieskatiem, tādas un šitādas, tik jautājums, ko tad šis tāds izcils ar tādām sapinās...
Šī ir tā retā reize, kad mellene kā naglai uz galvas pateica: cita liaku nevar tērēt.
Tev šķiet, ka dāma par ilgu klīrējas? OK, ej pie tādas, kas dod visu un uzreiz. Pat, ja tā klīre vēlāk ko būs izdomājusi, varēsi mierīgi atbildēt, ka sen esi atradis citu un viņa vairs neinteresē. Un beigta balle. Ko tur cepties? Un kurš liek ar tādu tērēt savu laiku, pareizāk teikt, nemaz i neesot ar tādu?
Vai tomēr gribas tieši tādu, kas uzreiz un visiem pēc kārtas un par pliku mirkšķināšanu ar aci nedos vis?