sapnī kas tik nenotiek...

[Luīze]

Tad nāksies pašiem iztēloties, kādas kamasutras un ar kuru Minne sapnī darīja... 

Nu vismaz pašam Mao izstāstīji?

[Minne]

Kaza tāda  :facepalm:

[diddly]

jūs tos sapņus
-kuros teju ar kādu kkas sanāks [size=78%],bet vieta publiska,paši pliki,un nevar vien ieriktēties,[/size]

-vai arī-baaaaigi gribas uz toleti,bet visas tādas,vai nu aizņemtas,vai netīŗas,vai bez durtiņām


 arī te pierakstāt?

[Minne]

nē, citādi te palagi jāsaraksta būtu

[Luīze]

Sapnī braucu ar divriteni. Ļoti ātri, burtiski lidoju. Nobraucu pa trepēm, bet pat nesakratījos. Priekšā bija betona arka, kurai jāizbrauc cauri, un es pēkšņi saprotu, ka tā arka ir zema un man ātrums ir par lielu, lai paspētu apstāties pirms arkas. Vēl mirklis un es ar galvu ietriektos arkā. Bet tad es sapnī apturēju laiku... visa pasaule apstājās, arī mans trakais brauciens. Paspēju apsēsties, noliekties pie stūres un pat sabremzēties pirms arkas.

Interesanti, ka es tā ik pa laikam apturu sapni, ja notikumu attīstība iegūst nevēlamu virzienu.

[Luīze]

Sapnī nez kādā sakarā esmu ciemos pie Bobja. Ciemošanās notiek no rīta, un mana māte arī ir līdzi.    Pēkšņi pie durvīm zvana, Bobis satraucies saka, ka ieradušies negaidīti viesi un ka man aši ar māti jāslēpjas vannasistabā. Un lai es ejot dušā (??!!). Vannasistabā mammai saku, lai dušā iet viņa, bet es izkāpšu pa logu (1.stāvs) un došos mājās. Pēc tam man vēl smiekli nāca, iedomājoties, kā Bobis paskaidros, ko viņa duškabīnē dara sveša kundzīte ļoti cienījamā vecumā.
Sorry, Bobi... 

[Bobs]

Braucu pa apledojušu ceļu. Uz 60. Priekšā vēl viens auto, (kā vēlāk izrādījās - mans bračka). No viena uzkalniņa braucot priekšējais auto iebrauc tādā kā bedrē un pazūd zem ūdens. Tipa zem ledus paslīd. Es apbraucu to āliņģi, apstājos, tad sāku čakarēt ar roku āliņģī, - varbūt izdosies izvilkt. Nifiga. Tad pētu no apakšas (???) pret gaismu, kur tas pazudušais varētu atrasties. Nifiga nevar ieraudzīt. Bet meklēju nu jau cilvēku nevis mašīnu. Beigās saprotu, ka tas nav nekāds ledus, bet matracis un ja to iztaustīšu, tad atradīšu cilvēku, kas tajā iesprūdis. Yess, atrodu, sāku dīrāt matraci, tad piepeši bračka izlec ārā laimīgs - saka - vai cik labi, ka mani izglābi, es jau biju komā ...

[Spārka]

Atklāju, ka plauktā ir nelasītu vēsturisko grāmatu sērija ar Kleopatras bildi uz vāka.

[Minne]

Redzēju, ka mazam kaķēnam milzu zirneklis (tarantulveidīgs) bija ap kaklu apvijis savus tīklus. Kaķēns karājās un smaka. Paķēru tarantulu, noplēsu tīklus no kaķēna kakla, bet zirneklis man tā iegrābās plaukstā, ka pirkstus nespēju atliekt un šo nodabūt nost

[ragana]

Kapsēta. Uz izrakņātas zemes pleķīša stāv vaļējs zārks ar (jaunu) cilvēku iekšā. Es nezinu kādā, bet esmu tiešā saistībā ar nomirušo. Mironis negrib tikt aprakts un kaut ko strīdas ar mani. Es mēģinu pārliecināt viņu, ka beigtajiem vieta ir zemē. Tad nolemju, ka "zeme būs pietiekami nosēdusies", ar lāpstu uzmanīgi bakstu zārku zemē dziļāk, un tas arī nogrimst. Taču tad saprotu, ka bez vāka nebūs labi, tādēļ eju meklēt, kur tas palicis. Kamēr meklēju, viltīgais mironis jau guļ bez zārka iepretim manas vecmāmiņas kapam. Nospriežu, ka tad jau būs jārok nost turpat. Atnāk kapu pārvaldniece, es tai stāstu savu kreņķi. Viņai nav iebildumu, tikai interesējas, kas es tāda. Saprotu, ka tante mani nevar pazīt, tāpēc stāstu, ka es esmu no raganu zortes. Pie šī vārda man sanāca smiekli un es pamodos.

[Kikamora]

Pie manis dzīvoklī ieradās divi zirgi. Runājoši. Vienam es ļoti nepatiku (nezinu, kāpēc), otram ļoti patiku. Braucām visi vizināties ar velosipēdiem (zirgi mina pedāļus, es sēdēju uz bagāžnieka) pa apsnigušām dzelzceļa sliedēm. Pēc tam spridzinājām kaut kādu vecu sporta stadionu, citādi netikām mājās.

[Camma]

Šitos pastāstiņus lasot ienāca prātā doma, ka šejieniešiem nafik nevaig nedz halosēnītes, nedz kādu citu ģifti. Atliek vien aiziet gulēt un - aiziet! - ķinītis, kāds Spīlbergam pat sapņos nav rādījies. 

[reno]

kikamora -tev tie reklāmas smejošie zirgi sapnī sāka runāt

Es pēdējā laikā totāli slikti atceros sapņoto, ar lielām pūlēm dažreiz kādus fragmentus
viens baigi pretīgais -pa itkā mūsu mājas logu uz ziemeļu pusi skatos, tur sniegs, zinu, ka ļoti auksts,  putnu bars, daļa jau beigti uz zemes,daudz, no vienas vietas. Daļa lidinās, plēš tos beigtos. Es uztraucos, ka sāks  beigtie smirdēt, mani mierina, ka līdz pavasarim tur būs tikai skeletiņi, ko aizgrābt prom

[Nāra]

Se nebija bijis tik pretīgs un perverss sapnis, vēl tagad slikti paliek, kad atceros. Uzrakstīšu - varbūt aizmirsīsies. Man sapnī seksuāli uzmācās vīratēvs, čamdījās un gramstījās pa intīmām vietām, seksa gan nebija un man bija neērti viņam pateikt nē. Vīratēvam virs 90, tāds foršs, mīlīgs večuks dzīvē, bet sapnī - brrrr! Nu kā var ko tik nenormālu redzēt!!

[Minne]

Se nebija bijis tik pretīgs un perverss sapnis, vēl tagad slikti paliek, kad atceros. Uzrakstīšu - varbūt aizmirsīsies. Man sapnī seksuāli uzmācās vīratēvs, čamdījās un gramstījās pa intīmām vietām, seksa gan nebija un man bija neērti viņam pateikt nē. Vīratēvam virs 90, tāds foršs, mīlīgs večuks dzīvē, bet sapnī - brrrr! Nu kā var ko tik nenormālu redzēt!!

Laikam realitātē Tev problēma ar vīratēva seksualitātes akceptēšanu