sapnī kas tik nenotiek...

[Broņa]

Vai tad tplv sapņo? Nē, es te nelasu garos murgojumus. Vēl kādu Tavu sapni izlasu, bet arī ne līdz beigām, ja gari sarakstīts.

[Minne]

Nē, viņš, liekas, nekad nav sapni rakstījis, bet es tikai tā teoretizēju - ja nu būtu.

Jā, es diemžēl gari rakstu. Bet patīk izlasīt citu sapņus, jo tur daudz var redzēt un kko saprast par autoru

[Minne]

Sēdēju zem kkādas nojumes, lija traks lietus. Atbrauca kkādi remontveči, kko pačakarējās man blakus zem nojumes, kur ūdens noteces režģis. Pēc tā sapratu, ka ūdens vairs netiks tik labi novadīts, un būs plūdi. Cilvēce izmirs, bet atlikušajiem (es to starpā) būs jāizdomā, kā funkcionēt un tālāk turpināt eksistenci. Tātad būs kkādu pienākumu sadalīšana - kur nu kurš spēcīgāks.

Nākamajā ainā gludināju veļu

[Luīze]

Daudz, Minne, Tev nāktos gludināt. Pēc plūdiem visa veša jāpārmazgā.

[Minne]

Vispār tas bija jau cits šizets Lai jautrāk, pierakstīju tā sākumu klāt pie iepriekšējā

[itta]

Sodien sapnii redzeeju dziednieci, kura uzstaadiija dazaadas vainas un beigaas biju tikusi pie mazas pecinjas ar lielaam bruuniigaam aciim un gaisiem pagariem matiem un peec visa teevs nebija tas vīrietis ar kuru biju kopaa..., bet vins zinaaja...

[Camma]

Daži sapņi mēdz piepildīties

[Mangusts]

Šonakt bija nepatīkams (pēcgarša tāda) sapnis - notika ne ta evakuācija, ne ta deportācija, ne ta karš, bet bija kompakti jāvāc līdzņemamās  mantas. Man tāda pieticīga mugursoma, dažam kas iespaidīgāks... Pakoju iekšā krietnu maišeli rīsu, kilogramu miltu un sāli; meklēju skapī silto džemperi - ja nu auksts paliek... Pēcāk prātoju, ka miltus lieki ņēmu, ko ar tiem darīšu (cept nebūs kur), labāk būtu paņēmusi cukuru... un visu laiku doma - žēl, ka tas nav sapnis.

[reno]

Kopā ar vīru lielā steigā piebraucam pie kaut kādas mazpilsētas dzelzceļa stacijas, mašīna paliks turpat, mums jāpaspēj uz Rīgas vilcienu. Sliežu daudz, un viens vilciens aiziet. Bet re, kur nāk vēl viens, tas arī derēs. Lēkšojam nost no perona, pāri sliedēm, vīrs mani rauj aiz rokas, ietiekam vilcienā. Bet tas tāds jocīgs, kā prečinieks. Pie pašām durvīm sakrauti kaut kādi maisi, es tos nejauši nogāžu. Izrādās, tur sīksīpoli un maišelnieces sāk mani lamāt.
Tālāk tomēr braucam un sēžam itkā kājas gandrīz izkarinājuši. Pienāk zeka izskata vecis un sāk bakstīt un kaut ko teikt vīram -bet viņš tik cieši aizmidzis, ka nemaz nejūt. Mazliet tā kā uztraucos, bet tad sāku domāt -kāpēc mašīna palika, tagad rīt būs jābrauc pakaļ, bet es nemaz nezinu, kā to miestu sauc.

[Luīze]

Oi, es šonakt sapnī biju gluži vai supervarone.
Grupa bērnu devusies tādā kā izbraucienā un spēlējas netālu no sliežu ceļa (atzars no galvenā). Pāris bērni pie paša uzbēruma. Pēkšņi tajā atzarā parādās lēni braucošs vagons, aiz kura aizķeras vienas meitenes šalle. Saucu, lai rauj šalli nost, bet meitēns skrien līdzi vagonam kā sunītis saitītē. Es rikšoju pakaļ. Vagons apstājas, es fiksi nokabinu meitēnu no šalles un pastumju malā, taču šī raud, ka bez šalles uz mājām doties nedrīkst. Tālāk notiek vagona izkraušana, nez kāpēc kā pašizgāzējam. Izdevīgā brīdī no vagona nokabinu to nelaimīgo šalli un atdodu bērnam.
Turpinājumā notiek gatavošanās glābēju sumināšanai, bet līdz tam es sapnī netieku, jo nevaru atrast peldkostīmu (pasākums bija paredzēts pludmalē). Atrodu tikai kaut kādu aizdomīga izmēra augšiņu un vēl spriežu pie sevis, ka nez vai būs forši, ja iešu uz pasākumu augšiņā un miņukos, bet bez bikini daļas.

[Broms]

Bija ļoti īsais sapnis.

Pirms pāris dienām safrizējos/tas īstenībā/

Sapnī stāvu pie spoguļa un redzu, ka aizmugurē palikuši garāki mati. Tā kā neliela, lokaina šķipsna. Paņēmu matu griežamo un noskuvu.
Bet kā es skatoties spogulī redzēju pakausi, man nav saprotams

[ragana]

Es it kā neko briesmīgu neredzēju, bet pamodos ar šausmu sajūtu un drebuļiem.

[reno]

Sapnī esmu savā mājā, bet pavisam citādā -pie pašas ielas, un pārējās mājas arī ļoti tuvu. Esmu 2. stāvā, kad dzirdu -ļoti zemu pārlido maza lidmašīna un ba-bah pret zemi turpat netāl, liesmas un dūmu mutuļi. Saprotu, ka deg arī mūsu mājas ielas puse, pagaidām tikai tādi kā koka režģi pie 2. stāva verandas logiem, bet liesmas jau ņipras. Kliedzu vīram, lai zvana dzēsējiem.


Tad sākas sapņos parastais -nevar atcerēties 118 vai kaut kā citādi, sazvana kaut ko nepareizi. Es pa to laiku rauju nost pie verandas logiem sakarinātās drēbes(?), tad pirmajā stāvā auju kājās vaļinkus( ?!) lai skrietu laukā. Šaurā ieliņa pilna ar cilvēkiem, mūsu māja tā kā vairs nedeg, blakus vēl dūmo, bet trešajā liesmas un tur vīrs ar kaut kaut kādu spainīti lej ūdeni. Tajā brīdī ielas galā parādās ugunsdzēsēju mašīna un sapnis beidzas

[Bobs]

Es jau kuro reizi guļot sapnī cenšos saformulēt ko tikko redzēju, lai ierakstītu forumā, bet vienmēr motīvs nojūk. No rīta tikai atceros, ka gribēju atcerēties

[reno]

Ja es gribu atcerēties, tad momentā, līdzko no miega vaļā, jānoskaita pie sevis galvenie notikumi kā pantiņš. Ja to neizdaru, sapnis aizslīd, kā nebijis. Pilnīgi var just, kā izgaist