Domāju, ka katrā no mums sēž apslēpts talants. Vai vismaz ir pieredze ar saviem mājmīļumiem. Vajag tik rakt.
Nu piemēram, vāru skābu kāpostu zupu un prātā nāk pastāsts iz dziļas bērnības par skopo saimnieci vai nosalušo kaķīti...
Laukos skābu kāpostu zupu vāra tad, kad kāpostu raža novākta un kāposti ieskābuši - t.i., kad ir auksts. Zupa parasti ir sātīga un gaļa netiek taupīta. Vēl jo vairāk, ka lauciniekiem darbi visu dienu pa āru un ne jau pildspalvu dancinot. Tā nu vienā reizē no meža darbiem braucot visa brandža tiek ieaicināta vakariņās, bet saimnieks tā kautrīgi piebilst, ka uz vecumu saimniece kļuvusi skopa un zupa esmot "šķīstāka" kā agrākos laikos. Tomēr tā zupa vēl arvien ir ar nazi griežama, ja prasa manu viedokli. Katram pie galda sēdošajam saimniece izsniedz pa riktīgai māla bļodai ar smaržīgu zupu un uz šķīvja atsevišķi - kaudzīti zeltainu, karstu, vārītu kartupeļu. Mmmm... Uz šo gastronomisko izvirtību no kumodes augšas noraugās milzīgs, svītrains Runcss. Pa manam, laukos ik pa laiciņam mājās dzīvo nevis prastie muri, bet riktīgi mežakaķi. Nu šis ir viens no tādiem.
Kādā reizē ziemas sals tik kodīgs, ka sīkos uz mežu neņem, bet atstāj pie saimnieces pa ķēķi dzīvoties. Saimniece atkal vāra skābu kapostu zupu. Uz lielās lauku plīts uzstutēts milzīgs čuguna katls, tajā saliek visus labumus - vairākus klučus gaļas, grūbas un visko citu. Kad uzvārīsies un nosmels šūmes, liks klāt skābos kāpostus, tik jāaiziet uz pagrabiņu no lielās mucas pagrābties.
Pa tam ķēķī parādās nešpetnais Runcss un - žvikt!- uz plītsmalas augšā - tur, kur ūdens sildāmais toveris. Sēž un mīņājas, jo nupat jau arī toveris kļūst tīri karsts. Saimniece tik nogroza galvu "veku, kāds aukstums, pat Runčam ķepas atsalušas, re kā mīdās un nevar vien atsildīt!". Saimniece aiziet uz pagrabiņu pēc kāpostiem, ūdens katlā mutuļo un ik pa brīdim ūdens mutulī parādās kāds gaļas gabals (laukos katlam vāku lika tik tad, kad visas sastāvdaļas pievienotas). Runcss rūpīgi vēro... Un tad seko zibenīgs ķēriens ar nagainu ķetnu, gaļas gabals kā zivs no dīķīša izlido no katla uz grīdas, Runcss pakaļ gaļai. Mazāk kā dažās sekundēs viss ir nodarīts un laupījums ievilkts tumšajā pagaldē. Saimniece ar kāpostiem ir atgriezusies, bet katls mutuļo un kurš tad skaitīs gaļu zupas katlā...