Es ļoti nopietni ņēmu Stīvensona "Bagātību sala", arī "Trīs musketierus", "Bāskervilu suni". Džīnas Vebsteres "Garkājtētiņš" - klasiska pasaka par nabaga pelnrušķīti, arī ļoti patika.
Drusku vēlāk Remarks. Tagad domāju, ka labāk nebūtu ceļā trāpījies, dikti ietekmēja un skumjas uzdzina.
Aksels Munte "Stāsts par Sanmikelu" aizķēra, tai pat laikā kad Remarks. Vizmas Belševicas "Billei" ļoti dzīvoju līdzi .
No pēdējā laikā lasītām satriecošu un ārkārtīgi skumju un spēcīgu iespaidu atstāja kāds agros padomju laikos izdots lietuviešu/poļu autora darbs par kalpu bērnu dzīvi laukos , ja nemaldos "Pārdotās vasaras". Nenormāli spēcīgi aizķēra, otreiz pat lasīt negribu.
Kas palicis - ļoti patīk vecā Anglija un" angļu" un vintage stils. Tvīds, tēja ar pienu, angļu rozes, angļu stila neregulārie parki,skotu sviesta cepumi, rostbifs, filmas par Erkilu Puaro - pilnīgi nesekoju sižetam, bet ar skatos uz vidi, mēbelēm. Tāpat skatos visus tos Inspektorus... , Veru un Midsomeras slepkavības,galvenokārt vides dēļ.