Pazīstu daudzus ārstus, kuri uzvedās kā cūkas uz kaušanu. Pat ļoti labi situēti un šaubos, ka nezina, kur viņu rijība novedīs. Ja godīgi - vairs neuztveru viņus kā profesionāļus. Jo cūkveidīgums velk aiz sevis arī citas lietas - pastiprinātu svīšanu un smaku, nespēju kārtīgi aiztaisīt pogas blūzēm un biksēm, mūždienīgo aizbildināšanos, ka "to jau nu "mazsvarīgāki" kolēģi var izdarīt - man jau grūti...". Vē.
Un nestāstiet man, ka tas no slimības! Ir tieši pretēji - slimības ir no resnuma. Kas netic, lai pamācās fizioloģiju. Nez, kara laikā arī bija tikai kartupeļi, bet 150 kg dzīvsvara gan nebija. Lai vai cik baismi tas neskanētu, II tipa diabēts nav bada slimība....
Smīdina tie, kuri aizgūtnem stāsta, ka NEKO neēd. Aha, ščas. Palūdziet tikai godīgi VISU mutē iebāzto/ielieto uzskaitīt. Fiziķi teiktu, ka ir enerģijas nezūdamības likums, vai zinies. Maitas, vai ne?