Sakņu meklējumi

[ragana]

Vo, vo, mani pagājušdajā rudenī aicināja ilgi un no dažādām pusēm. Nebraucu, jo tie cilvēki man nav interesanti. Cik atceros no bērnības, pat nepatika. Domāju, ka nekas nav mainījies - iedzērājonkuļi un skaļas, spiedzošas tantes. 7.pakāpes brālēni, kas gribēja man pa dupsi plikšķināt un sešpadsmitdaļmāsīcas, kas valbīja baltas acis, jo es "par lepnu"  esmu, negāju ar viņām tenkoties.
Māsa aizbrauca un bija sajūsmā. Bet tas normāli, mēs abas pasauli redzam pilnīgi dažādi.

[reno]

Es biju līdzi vīra radu saietā, tur varēja just, ka ir grupas, kas baigi satiekas un radojas un tad tādi pasvešie. Bet radu rakstu līnijas bija sataisītas, un kopš tā laika entuziasti tik liek un liek klāt, drīz puspasaule būs rados.Vīrs vairs nereaģē, jo nemitīgi pienāk gan no Heritige gan Geni

Smieklīgākais -sākām viens otram bakstīt sānos,rādīt uz vienu džeku  un ķiķināt   -re, kur viens -kā izliets vectēta profils! Jāpiezīmē, ka tas bija izteikti īpatns

[Camma]

Fuck visu šito lietu. Baigie radi... Vai nu mums, latviešiem pieņemts visu skaust un aprunāt, vai vaina manā uztverē, bet nupat jau ne ar vienu radu nečupojos. Nu nevaig man to! Ja var par sūdiem apvainoties, tad tupi ar savu apvainojumu. Tikko rakstīju par savām kāzām, kur līgava kotletes viesiem nepasniedz... I ko? Kas man tagad slikts no tā, ka mātesbrāli vairs neesmu redzējusi gadu desmitus? Ij nezinu, dzīvs vai nosamiris.
Mūžīgi mūžos tēvamāsa vaimanā "TEV jau tie sliktie gēni!" - domā alkoholismu. NEVIENS no tēva puses nav alkoholiķis (izņemot mani, laikam). Toties veiksmīgi aizmirst, ka pati un pašas meitas nelaulātas bērnus sadzīvojušas. Tas jau neskaitās... Nē, man nav nekas pret patstāvīgām sievietēm. Bet ja jau visu mēra pēc baznīcas, tad sāc ar sevi...
Vīra radi nevar sagremot, ka neesmu nekrofile (vai kā nu tur sauc tos 12xgadā KAPUSVĒTKU svinētājus). Nu nebraukšu es katrās brīvdienās "uz kapiņiem" - ir citas, daudz svarīgākas lietas - vēl dzīvi esošie vecāki un bērni!.

[Luīze]

Tad laikam man ar radiem paveicies. Vasarā uz kapusvētkiem aicina, un tad jau sanāk gandrīz vai radu salidojums. Un šie neapvainojas, ja kādu gadu neaizbraucam.

Otrpusim gan ir smagie gadījumi, kam nekas nav labi un kas par visu apvainojas. Man pat viņa tante sava vīra bērēs atļāvās uzbraukt, ka es esot nelaiķim ļoti patikusi un kāpēc es neesmu viņu apciemojusi. Tas, ka man pašai savi radi, savi pienākumi un šie arī gluži aiz stūra nedzīvo, turklāt nav arī ciemos aicinājuši, kaut kā tantei paslīdēja garām.

[viesmiiliigs]

Man atkal ir radi, kas vienmēr visus nopēta, apspriež, baigi seko līdzi tam vai viss ir kā "pieņemts" utml. Tāpēc es ar cienītā radiem gan labāk saprotos, gan labāk man viņi patīk, un arī tiekamies biežāk. Daudz biežāk kā ar manējiem. Citreiz aizdomājos par mammas postulēto "viņi taču tavi vienīgie radinieki" par to tuvāko radu grupu, bet nu nav motivējoši vienalga
Toties ar cienītā radiem jau ir izveidojušās kopā sanākšanas tradīcijas - 2x gadā uz sīča jubilejām pie mums visi vai gandrīz visi sabrauc, 1x gadā pie vienas kurstmātes uz Zsv pēc iespējas savācās, cik nu dzīvoklī lien. Nav tik slikti

[Pūka]

Jānošķir 2 lietas -
1) radošanās kā aktīvs process
2) radurakstu izpēte
Abi procesi var būt dažādā intensitātē un proporcijā. Man šķiet , ka ideālā variantā viss notiek plūdeni, dabiski.
Bet mūsdienās cilvēki vairs nedzīvo savā dzimtajā vietā, lauki, mazpilsēta, pilsēta, citas valstis - pirmā daļa , ja ar to saprot "dzīvo" saskari ir apgrūtināta.
Man joprojām ļoti patīk tāda radošanās forma kā talkas - kad radi nāk palīgā lauku darbos ( reti mūsdienās?), remontos, mantu pārvešanā no vienas vietas uz otru, varbūt būvniecībā.

[tex]

Pūk, Tava pēdējā rindkopa var būt vai nebūt radi. Tie drīzāk ir draugi...
Ja radi ir tādi, kurus vēlas par draugiem - forši. Ja nē, nu neko.

[olgucis]

Dienas vilšanās. Rīts sākās ar sauli logā, rīta kafiju un kaķa ņurcīšanu. Ieslēdzu TV, pirmo Baltijas kanālu. Nu paradums mans tāds. Sākt svētdienu ar Dmitrija Krilova pasaules ceļojumu 15 minūtēm. Liekas, ka biju to TV ieslēgusi par agru- rādīja Mališevas veselības programmu. Tai brīdī šamā kladzināja kaut ko par X un Y hromosomām un iespēju izzināt cilvēka radu rakstus līdz bezgalībai. Atdzīšos godīgi, man vienmēr bija kāds sapnis... Pēc nostāstiem Fātera radurakstos, kaut kādos tur entos  paaudzes līkločos, Dzimtas tēvs bija nācis no siltām zemēm. Nu ķipa muižkungs to bija atvedis no tālienes, kā labu mucinieku un vīna darītāju. Tāds, ļoti izteiksmīgi dienvidniecisks tips un raksturs... Nu un bija man sapnītis atšifrēt šo ģimenes noslēpumu ar to ģenētisko analīzi. Kaut kad nebūt. Šorīt tā Mališeva manu sapni piebeidza.  Dīglī! Man nekad nepatika tā TV programma!!!!  Iedomājaties! izrādās, ka tā kā es esmu sieviete, tātad man ir divas sieviešu X hromosomas un radurakstus es varu uzzināt tikai par sieviešu- mātes līniju, kur man tāpat ir viss skaidrs! Lai uzzināt tēva līniju jābūt Y hromosomai, tātad to var dabūt tikai no brāļa, par kura esamību mani vecīši nav savlaicīgi parūpējušies! Tātad - Viss! Bez izredzēm! Mēs to Nekad neuzzināsim!!! Ar vienu sapni mazāk. Un diena tikai sākās ...

[nakata kngs]

Bet kaut kur dzimtas kokā augstāk nevar atrast to dzimtas Y hromasomu? ...nav neviena 5.pakāpes brālēna, kuram varētu būt?

[Zigfrids]

Var jau būt, ka ir par vēlu, bet bez hromosomām var noderēt arī kāds vēsturnieks dzimtā.
Mana tante (LVVS) tāda bija un papildus tiešājam darbam vienas LPSR rajona centra pilsētas muzejā pēc baznīcu grāmatām un citiem avotiem bija aizrakusies līdz brīdim, kad ~ 182... gadā pirmais sencis pa tēva līniju bija ieradies no Pleskavas guberņas uz dzīvi tagadējā LV teritorijā.

[olgucis]

Ui, man savā laikā omis no galvas visus radus vārdos un uzvārdos noskaitīja līdz piektai paaudzei ar visiem intīmiem sīkumiem - ap 180 cilvēku(par ko strādāja, no kā, kur un cik gados no dzīves atvadījās). Man vēl bija fantāzija pa veciem kapiem pabraukāt un ciparus precizēt. Baznīcas grāmatām galus meklēju muzejā, bet tur vajadzēja kādu spečuku līdz, jo rakstītas liekas vecā vācu drukā. Gribējās tādu skaidru bildi.  Nē nu iespējams, ka kāds Y-nēsātājs  eksistē, bet tur tāda figņa, ka mūsu atzars nāk no trešās paaudzes septiņu dēlu ģimenes un tieši mūsējais radu gabals bij pacēlis cepuri un aizgāja dzīvē. Tā kā radu droši vien daudz, bet atrast bez variantiem. 

[Spārka]

https://www.myheritage.lv/dna, tur ir visādi interesanti stāsti par DNS lomu radu rakstu atklāšanā.

[Minne]

https://www.myheritage.lv/dna, tur ir visādi interesanti stāsti par DNS lomu radu rakstu atklāšanā.

Un tas ir tā juridiski legāli, ka es uztaisu DNS testu un mani rezultāti/dati tiek doti tālāk iespējamajiem radiniekiem un otrādi? 

Kkā liekas, ka kantorim tas viegls peļņas avots, ja viņi ir tiesiski labākajā gadījumā tikai dot anonīmus DNS testu rezultātus. Man kā potenciālajam senču meklētājam taču tas neko nedod

[Spārka]

Neesmu pētījusi; izskatās, ka cilvēkiem patīk.
Nevienu jau nespiež.

[Minne]

Es taču ne par to. Prātoju, kā reāli varētu darboties radinieku meklēšana pēc DNS?