Būtībā jau vienalga kā citi izskatās. Mani mācīja, ka sevi jākopj.
Tikai esmu ievērojusi interesantu sakritību, ka tiem - nevīžīgajiem un nekoptajiem, tiem kaut kā nevedās, ne personīgajā ne profesionālajā dzīvē. Un, ja viņi ko sasniedz, tas nāk ar milzu cīņu un sevis nemitīgu pierādīšanu. Un tā viņi (nekoptie) staigā drūmu sejas izteiksmi, nīgru skatienu, jo noguruši cīnoties. Savukārt, koptiem, pozitīvi atvērtiem cilvēkiem, tās profesionālās durvis kaut kā vieglāk atveras.