23.11.2015
Ir jau sajukusi diena ar nakti, svētdiena ar pirmdienu, un vai vispār pirmdiena bija? Rokas pulkstenis rāda 10 no rīta, bet tā sen jau nav taisnība. Pēc 3 stundām būs 18:35, cik ir tagad, nemēģinu noskaidrot.
Viss sākas svētdienā, Rīgas lidostā, pēcpusdienā. Pēc brīnišķīgi miglaini sarmaina rīta jau smaidu ar divām iekāpšanas kartēm rokā - ar vienu tikšu līdz Stambulai, ar otru - tālāk, uz Kualalumpuru. Stambulas lidojums kavējas, tāpēc jautri čalojam un čatojam turpat netālu no iekāpšanas geita. Lidostu mistērija, par ko vienmēr brīnos - ja ir izziņots, ka iekāpšana uz reisu ar numurētām sēdvietām kavējas par 40 minūtēm, kāpēc rinda turpina rātni stāvēt? Ryanair ieradumi...? Mums jau šī kavēšana neko neskād - mazāk laika būs jāpavada Stambulā, bet tiem, kam tālāk uz Bangkoku gan nāksies patusēt ar mums, jo diezi vai paspēs uz reisu, kas plānots pēc 1:15. Izkustamies krietnu stundu pēc paredzētā laika... Ēst. Šausmīgi gribās ēst, jo pēdējā salātlapa bija ap divpadsmitiem... Ēdienkarte rāda, ka var uzvēlēties starp vistu un makaroniem ar sieru, gribu vistu! Bet kamēr ēdienratiņi no abiem salona galiem satikušies pie mūsu 14 rindas - vistas nav! Beidzās. Bet loģiski. Vienalga - garšīgākie makaroni pasaulē, jo ir jau ap pieciem pēcpusdienā. Mazvīniņš un kafija, un viss ir visnotaļ brīnišķīgi!
Stambula kā jau Stambula - lielās "tautu staigāšanas" krustceles. Melni balti dzelteni, burkās, halātos, džinsos ar lakatiem, dvieļiem vai folijas cepurītēm galvā - visi kaut kur lido. Ai ai, un arī nākamais reiss kavē, tālāk dosimies tikai ap pustrijiem naktī. Bet mums ir laba kompānija, un tas ir sīkums! Dabūjam savus ēdienvaučerus un norādījumu iet "taisni un pa kreisi līdz galam", tur būšot. Nu kas tad tur, viss skaidrs - taisni un pa kreisi. A tur kādas 7 kafejnīcas. Stāvam un iesmejam par sevi - nu, un tālāk? Ai labi, ēst vēl negribas, ejam atrast kādu klusāku stūri, pāris stundiņas kur notriekt ar veiksmīgi nomedītajām wi-fi parolēm (vislabākais internets ir blakus Turkish Airlines VIP lounge, ja pietiek izveicības nomedīt paroles, kas katru dienu tiek mainītas). Ēst iesim tikai vienpadsmitos! Pēc tam vēl stundu "kaut kur", un tad jāiepērk "zāļu tiesa", un tad vēl mazliet, un tad jau.... Izklausās pēc plāna! Labā kompānijā, iesmejot par nozares ikdienas problēmām, laiks paiet ātri. Arī ēdienu vēlāk atrodam - labs, iedod mums gardus rīsus ar feinu vistas mērcīti, airanu - labs laika kavēklis kā kompliments no Turkish airlines tiem, kam starp lidojumiem piecas stundas un vairāk. Tā, tagad ejam meklēt citu klusu stūri... Rūpīga "zāļu tiesas" izvēle Duty Free veikalā (lidojam uz musulmaņu valsti, tur nevarēs ieskriet bodē), un tagad es gribu pagulēt. Šķiet ka esmu tikai uz mirkli atlaidusies, kad mani jau modina - Emī, laiks iet... esmu nogulējusi stundu...
Gaidāmais vairāk kā desmit stundu garais pārlidojums nedaudz šausmina, bet visu stipri gaišāku vērš fakts, ka, izskatās, mūsu astes gala salons būs patukšs, tāpēc visi kopā, acīm viltīgi zibot, pielūdzam lidojumu dievu, lai mums katram sanāk pa brīvai rindai, nu vismaz pa divām vietām. Un tas nostrādā! "klājam gultas" un liekamies uz auss! Paspēju jau pieķert sevi pie pirmā iekrāciena, no kura pati pamostos, kad tiek piedāvāts ēdiens. Četros naktī pēc mana „mājas”pulksteņa, hmm, kas tas būtu? brokastis vai vakariņas? Ai, lai iet viens vīniņš pie naktsvidus omletes. Labākam miegam!
Ja neskaita sāpošos sānus un ar šo saistīto piespiedu grozīšanos, lidojumu ar 4 spilveniem, 2 segām visā garumā pa 4 sēdekļu rindu var uzskatīt par ļoti veiksmīgu. Un, ak laime - kājgalī nolikta ūdens pudelīte, vai dieniņ, cik lieliski, tieši laikā! Paldies paldies, šeit tiešām saprot, kas cilvēkam atvieglos dzīvi. Ak jā, aizmirsu pieminēt arī jau vakarā izsniegtos gulēšanas "piederumus" - komplektiņu ar guļambrillēm, zeķēm, čībām, zobu birsti un lūpu balzamu.
Mans rokaspulkstenis rāda desmit no rīta, bet salonā ir nakts. visi guļ, logi ciet, ja var ticēt monitoram, līdz galamērķim 3 stundas, un tur būs vakars. tātad pirmdienas, sanāk, nebūs. nogulēta un nolidota. Kamēr visi guļ, nesteidzīgi izmantoju vienu no tualetes telpām - seja, zobi, krēms, un sāku justies pēc cilvēka... gaiss sauss un acis sarkanas, bet visāvisumā dzīvība atgriežas! Un gribās ēst! Brokastlaiks jau sen ir iestājies, un ēdiena smarža zibenīgi par to atgādina! Brokastīs ir vakariņas, ja var spriest pēc ēdienkartē rakstītā. Nu ja vakariņas, nu tad ar vīnu! Kaut kur pasaulē, un, iespējams, pat te, kur šobrīd esam, jau ir pēcpusdiena! Kamēr es šo rakstu, vairs tikai stunda līdz Kualalumpurai. Mana pulksteņa rīts strauji sāk pārvērsties par vakaru, bet ziniet - tā lidot var! Esmu pat tīri dzīva pēc diennakts ceļā...
Un piedzīvojums var sākties!
