Man pirmie iespaidi par pirti diezgan traumējoši. Vecāku māja vēl buvājās,
ūdens vēl spaiņos no akas, ome ar mani ik sestdienu devās uz publisko pirti.
Man šis pasākums pretstatā omei izteikti riebās. Tie akmens masas beņķi,
kurus pirms sēzšanās aplēja ar karstu ūdeni no skārda bļodas,ko sauca par “taziku“,
garaiņi ieskauti svešu dāmu plikņi, balsis, balsis, sveši teksti... elpot grūti...
vlēšanās, kaut ome beidzot dotos mājup.
Ļoti ilgi domāju, ka pirts man nepatīk.
Tagad, kad laukos pašiem, patiktu. Nepatīk kājas vēnai.