krājēji un krāšana

[Pūka]

Varbūt mēs visi krājam nevis lietas, bet sajūtas, ko tās izraisa. Konfekte bērnībā man bija vesels pasākums - var pat teikt "mini izrāde". Saldums, kārums, garšīgi, skatos uz papīriņu un iztēlojos tuksnesi, karavānas, austrumus, kamieļus, beduīnus, dārgumu kravas... veselu stāstu.

Skatos tagad un redzu ka tā ir tikai  miglaina, neasas kvalitātes bildīte. Kā toreiz tā varēja atstāt tāāaaadu iespaidu? Apbrīnojami, kā darbojas bērna iztēle.

Tas pats man liekas ar kafijas/tējas krūzītem, teātra programmām. Sajūtas un drusku atmiņas.


[attachment deleted by admin]

[Broms]

Tad, kad es krāju šnabja glāzītes, man bieži veda ceļotāji, dāvinaja.
Kopš es paziņoju, ka turpmāk kolekcionēšu Lambo - NEVIENS nav pat kolekcijas pirmo eksemplāru iedāvinājis! Divkosīgie liekuļi

[Mangusts]

Bērnības un skolas laiku klasika: konfekšu papīriši, košļeņu papīrīši (Donaldi ar komiksiem krutākie ), mazie kalendārīši... Nekā oriģināla.
Pēc Sasistā loga izlasīšanas sāku krāt markas, kuras slinki papildinu joprojām, un vienbrīd diezgan cītīgi vācu ZS/Jaungada izdevumus, bet pēdējos gados esmu palaidusies, jo pēc skaistas sērijas, seko tādas garlaicīgas - zūd interese.

Vīrs krāj espreso krūzītes.

[kvadra]

Nē, nu āpāc kaut kāds! Lasu, nesaprotu - kādi konfekšu papīriņi, kādas košļenes un šņabja glāzītes, par ko vispār runa, jo virsrakstu ta esmu izlasījusi kā "Krācēji un krākšana" ! 

[reno]

Kad uzrakstīju virsrakstu, jau zināju, ka būs krācēji, tīšām atstāju.

Cik smuks tas kara-kums, kādas atmiņas!
Mēs spēlējām ar konfekšu papīriem, saucās Faņķiki
Man uz vecumdienām bērnības hobijs atgriezies, ir pāris "pen-pals". Ar japānieti maināmies markām, nu  man ir pāris simtu markas "japāņu māksla". Paldies dievam, viņa krāj "visu", citādi jau es nevarētu ar Latvijas markām atlīdzināt
 Nu jā , un mūsu opera, bet mūsdienu bildes man ne tuvu nav visas

[Pūka]

Kamēr es niekojos ar konfekšu papīriņiem, vecāka radu meitene krāja dzērienu pudeļu etiķetes. Mērcēja tukšās pudeles spainī, lai etiķete atliptu, toreiz nebija tādas līmes kā tagad.
Nu re , tagag man ir liecība par manu vecākās paaudzes radu dzeršanas paradumiem! Kaut "proletārieši", pazinuši gan sarkanos, gan baltos, gan deserta vīnus, vermutu utt. Skat. "Stiprais Sarkanais vīns". Un kas ir "Liķiera vīns"? Izklausās pēc kaut kā briesmīga....  Vērtīgākā kolekcijas daļa viņai skaitījās  konjaki, ("Pliska"?)rums , ārzemju dzērieni, tā gājusi zudībā. Tāpat kā limonādes etiķetes...


Kagoram ar zilajām vīnogām dievīga etiķete, patīk.

[attachment deleted by admin]

[Spārka]

dzērienu pudeļu etiķetes

Oi, no šīm es lielāko daļu nezinu. Nu jā, vecāki nedzērāji bija

[reno]

no tā vermuta baigi sāpēja galva
citus nezinu

[Pūka]

Interesanti ir tas, ka daļa etiķešu ir jaunas, nav bijušas uz pudelēm. Tātad tos vīnus buteļoja un šķaidīja Latvijā? Jeb no kādas tipogrāfijas etiķetes paķertas?

Te nav daudz klasikas. Kur Agdam un Portvīns 72 , īstie galvas sāpinātāji.... Eh, gribu kagoru, biezu, stipru...

[Betons]

Varbūt mēs visi krājam nevis lietas, bet sajūtas, ko tās izraisa. Konfekte bērnībā man bija vesels pasākums - var pat teikt "mini izrāde". Saldums, kārums, garšīgi, skatos uz papīriņu un iztēlojos tuksnesi, karavānas, austrumus, kamieļus, beduīnus, dārgumu kravas... veselu stāstu.

Skatos tagad un redzu ka tā ir tikai  miglaina, neasas kvalitātes bildīte. Kā toreiz tā varēja atstāt tāāaaadu iespaidu? Apbrīnojami, kā darbojas bērna iztēle.

Tas pats man liekas ar kafijas/tējas krūzītem, teātra programmām. Sajūtas un drusku atmiņas.

Tolaik viss bija miglains un neskaidrs, bet - kādas saj;utas tas deva... ne tuvu tām, kas tagad ar šerpu un dārgu analogu..

[Broņa]

Atpazinu Kristal, tas manu radu topā bija. Bet tiešām vērtīga kolekcija.

[Betons]

Atpazinu Kristal, tas manu radu topā bija. Bet tiešām vērtīga kolekcija.

Kristal bija lētākais un sūdīgākais šņabis, ko pat proletariāts nelabprāt dzēra

[Pūka]

Beton, te daudzas lietas savijušās, par sajūtām , uzlūkojot bērnu dienu kolekcijas, runājot
1) vecums (agrāk zāle bija zaļāka)
2) bērnības spilgtie iespaidi (imprintings, he,he!)
3) agrāk daudz kas bija "īsts" - ilgi lietojamas lietas, no labiem materiāliem - tagad surogāti un sūdi, kuri lietojami īsu brīdi . Nu kā lai neraud par "Laimas" sad----o "Serenādes" konfekti ... ar zemesriekstiem... un citu produkciju. A iesaiņojumu veco lieto, maitas!
4) pārsātinājums , nevar tagad sakrāt visus Latvijā nopērkamo konču papīrīšus, jāizvēlas ierobežojoši kritēriji... un ne jau tikai konču jomā..

[mellene88]

pilnīgi pievienojos Pūkas domai un rakstītajam.
Pati neko nekrāju,jo nav tādas uzcītības un nav arī vēlmes kkā skaitu vienk.progresīvi palielināt.
piederu pie sajūtu krājējiem ,jeb vienk- laukā nemetējiem...
ir sakrājušas pastkartes. apsveikuma kartiņas.. kuras nav apzināti krātas, bet vienk nolikušās malā un savākušās..Tagad arī, nemetu laukā saņemtās, smukās un sirsnīgās...
ir sakrātas, kkur laukos, bēniņos bērnu skolas burtnīcas... mazajam arii nemetu laukā... skumji,ka manējās neviens nepasargāja .. ar pārcelšanos visas tutuu...
smaržupudelēs arī ir sajūtas..arī speciāl nekrāju..bet šo un to patīk nomedīt...





[attachment deleted by admin]

[mellene88]

kkā nemācēju abas bildes reizē ievietot...
patīk man šādas vecolaiku bilžukas pārskatīt ..reti jau sanāk bet vienalga...

šite otraspuses...

[attachment deleted by admin]