Tā arī ir bērnu vannasistaba. Kad džekiem pieriebsies, tad domāsim, ko ar šo darīt. Galu galā - nav jau guļamistaba vai dzīvojamā, kur visu laiku jāuzturas. Vīrs sākumā šķībi lūrēja ar defolto frāzi "nu nezinu, nezinu...", kamēr šitais raibums uz datora projektējās un kamēr flīzējām. Tagad pats sēž un kaifo.
A man sagribējās kaut ko izcili košu, nevis bēši bālo vai jēli rozā versiju. Īpaši, ja bija iedīgļi.
Tex, tās flīzes bija no Tevis, ja?
Nu tad Tev pienākas zilās vannasistabas krustmātes lauri.
Starp citu pajautāšu - kādas flīzes vieglāk kopjamas/labāk izskatās - glancētās vai matētās?
Na ļubiķeļa. Pēc skata man labāk patīk matētās - glancētajām atspīdumi vairāk izceļ defektus, vēsāka sajūta. Sienas flīzēm matētas vai glancētas - cik ir bijusi darīšana - īpaši atšķirības nav. Tiesa, ja "matētās" ir uzsūcoša plika keramika, tad es tādām virsū neskatītos. Tās, kas parastos veikalos, tādas pusmatētas vien ir.
Grīdas flīzes ir vāks. Vai nu slidenas, bet viegli kopjamas, vai matētas un neslīdošas, bet tik abrazīvas, ka nav notīrāmas savādāk, kā ar birsti un ūdens strūklu, jo virsma visas lupatiņas un švammes sadrāž driskās un pūkas mētājas visur.
Tas, kas man uz grīdas, ir linolejs. Arī no abrazīvā gala (ja nebūtu sīču, meklētu mazāk abrazīvu), bet celtniecības piļesoss, kas māk uzsūkt ūdeni, problēmu risina. Notīra ar birsti, uzgāž ūdeni, sasūc, atkārto pāris reižu, liekais nožūst, - tīrs. Varbūt arī grīdas flīzēm tas darbojas, nezinu. Man jaunības trauma - abrazīvās flīzes, kas nav notīrāmas.
Mazos Trikšus uz mazgāšanos droši vien nav jāskubina un no vannas ārā dabūt nav viegli.
Viņi to vannu ir redzējuši tikai ar kājām gaisā stāvu zemāk.
Šovakar būs sajūsmas kaucieni, jau gatavojos.
Pārējais pagaidām patīk. [Ja neskaita komentāru, ka mākslinieks tos dzīvnieciņus ir šausmīgi slikti izkrāsojis - visur pāri malām švīkāts, citur nav lidz līnijai aizkrāsots...
]
