Pašlaik lasu un esmu vairāk kā patīkami pārsteigta -beidzot!
Beidzot ir Ikstenas teksts, kur nav valodas kruzuļi un laiku kūleņi,aiz kuriem pazūd sižets un doma, kur nejūt to gudrošanas procesu.
Vai tādēļ, ka raksta arī par sevi, sev tuviem cilvēkiem? Skaudri un patiesi, tiešām iesaku